Lieliska iespēja dziedāt kopā klasiku - par jaunas muzikālās tradīcijas aizsākumu Kultūras Rondo studijā stāsta diriģents Ints Teterovskis un viens no idejas autoriem Mārtiņš Šmits, kurš iepazīstina ar kopdziedāšanas tradīcijas vēsturi un savu pieredzi šādos koncertos Kanādā.

18. decembrī Rīgas Domā izskanēs Georga Frīdriha Hendeļa oratorija "Mesija", kurā kopā ar mūziķiem – Eviju Martinsoni, Sergeju Jēgeru, Mārtiņu Zvīguli, Paulu Putniņu, Vidzemes kamerorķestri, koriem "Balsis", "Aura", "Monēta" un "DeCoro", diriģentu Intu Teterovski – ikviens skatītājs aicināts piedalīties atskaņojumā, ņemot talkā īpaši sagatavotu nošu materiālu. Koncerts notiek ar mērķi iedzīvināt kopdziedāšanas tradīciju Latvijas kultūras telpā.

Ints Teterovskis ir pārliecināts, ka kopdziedāšanas notikums noteikti izdosies, jo esam kopdziedātāji pēc būtības. Turklāt ir taču pieredze vairākus simtus lielam korim dziedāt kopā ar simfonisko orķestri jau Dziesmu svētkos. 

Kopdziedāšana ir jauns projekts ar ilgtermiņa attīstības redzējumu, kura iecere ir vairākas reizes gadā rīkot īpašus koncertus un piedāvāt klausītājiem kļūt arī par šo koncertu dalībniekiem, dziedot populāras melodijas kopā ar profesionāliem mūziķiem.

Mārtiņš Šmits iepazīstina ar kopdziedāšanas tradīcijas pirmsākumiem. Tas aizsācies 1974. gadā Londonā, kad kāds Kanādas inženieris apmeklējis koncertus un sapratis, ka pašam gribas būt dziedātājam Alberthollā. Viņš ar draugiem noīrējis zāli un sarīkojis koncertu. Un dziedāt izvēlējušies tieši Hendeļa Mesiju. Uz skatuves ir koris, orķestris un solisti, skan skaņdarbs un apmeklētāji kora partijas var dziedāt līdzi.

Mārtiņš Šmits pats šādos koncertos piedalījies Toronto, kur kopdziedāt sanāk ap 2500 cilvēku. Lai aizsāktu un iedzīvinātu Latvijā šo tradīciju, viens no priekšnosacījumiem bijis, ka diriģentam jābūt harismātiskam, kas spēj iekustināt un mudināt cilvēkus pārkāpt latvisko tolerantumu. Tāpēc uzrunāja Intu Teterovski.

Teterovskis atklāj, ka, organizējot koncertu,

ir padomāts gan par tiem, kas vēlas iesaistīties kopdziedāšanā, gan par tiem, kas labāk izvēlas būt klausītāji. Dziedātājiem vietas Doma baznīcā būs tuvāk korim un orķestrim, lai netraucētu tiem, kas grib skatīties uz to no malas. Tā publikas daļa, kas būs izvēlējusies būt par dziedātājiem, biļeti iegādājoties, jau var izvēlēties soprāna, alta, tenora vai basa vietas.

“Tad būs pārliecinošākā un drošāka dziedāšana,” vērtē Teterovskis.

Šmits bilst, ka arī no klausītāju sektora drīkstēs noteikti dziedāt līdzi, ja rodas vēlēšanās iesaistīties.

Teterovskis ir pārliecināts, ka kopdziedāšanas tradīcija Latvijā iedzīvosies un jau pavasarī tiks rīkots kopdziedāšanas koncerts, kurā skanēs latviešu autoru mūzika. Ja būs interese un atsaucība, koncerti varētu notiek arī Latvijas reģionos, ar laiku domājot par jaunu darbu pasūtināšanu komponistiem.

Starp citu ikviens, kuram ir vēlme piedalīties koncertā Rīgas Domā 18. decembrī, var doties uz mājaslapu singalong.lv, izdrukāt notis, noklausīties attiecīgās balss partiju un mācīties dziedāt līdzi.

Raidījuma vadītājs Zigfrīds Muktupāvels neslēpj, ka ir skeptisks par kopdziedāšanas ieviešanu Latvijas kultūrā, bet, kad Ints Teterovskis bilst, ka citugad varētu ļaut arī piedalīties orķestra rindās, kur viņš varētu spēlēt vijoli, Muktupāvels atplaukts un bilst: “Ļoti labprāt!” 

Oratorija Mesija ir viens no pasaulē iemīļotākajiem Ziemassvētku laika skaņdarbiem, kura slavenākās taktis kaut reizi ir dzirdējis ikviens. Iekļaujot programmā arī vairākus populārus korāļus, tiks radīta īpaša noskaņa Ceturtās adventes vakaram.