“Šis ērģeles var gandrīz visu,” raidījumā Kultūras Rondo atklāj ērģelniece Iveta Apkalna. 6. marta vakarā māksliniece ieskandināja Rīgas Stradiņu Universitātes aulā uzstādītās Baltijā lielākās digitālās ērģeles.

“Instruments universāls un parametros, atbilstošs mūsdienu koncertērģeļu standartam un ietver plašu dispozīciju – krāsu, reģistru un tembru salikumu, kur prasmīgs ērģelnieks izvēlēsies stilistiski atbilstošākās reģistrācijas un arī uz digitāla instrumenta nospēlēs renesanses un baroka mūziku tā, kā savulaik tā skanēja,” vērtē Apkalna.

“Rīgā šis vienīgais šāds koncertinstruments, ērģeles uz skatuves, kur mēs ērģelnieki varam ņemt no nošu krājumiem repertuāru, kas bija noslēpts, jo nebija, kur atskaņot,” turpina māksliniece.

“Viss, kam pieskaras cilvēks, ir dzīvs. Arī digitālas ērģeles var būt dzīvas un stabuļu ērģeles var skanēt nedzīvi,” bilst Apkalna, apstrīdot skepticismu par digitālajām ērģelēm.

Apkalna mudina uz digitālām ērģelēm paraudzīties no pozitīvā viedokļa, jo instruments ļauj piedāvāt cilvēkiem lielu repertuāra daļu, kura citādi publikai būtu apslēpta un netiktu piedāvāta.

“Cilvēks šo mūziku nedzird, viņš to arī nepazīst, nezina un arī negrib vairs zināt un pazīt. Aiziet vairākas paaudzes, kas šo mūziku nav sev neatklājušas. Kad varbūt pēc gadu desmitiem parādīsies mecenāti, kas dos līdzekļus, lai var būvēt stabuļu ērģeles visā Latvijā, radīsies jautājums, vai varēsim atgūt publiku, jo publika repertuāru būs aizmirsusi vai nemaz nezinās. Būtiskākais ir saglabāt repertuāru,” uzskata Apkalna.

“Digitālās ērģeles neko daudz neatšķiras no stabuļu ērģelēm. Atšķiras tikai skaņas veidošanas princips,” skaidro Apkalna.

Mūziķe arī norāda, ka digitālās ērģeles beidzamajā desmitgadē veikušas lielu progresu, pati skaņa, no kuras digitālās ērģeles dzīvo, ir ieskaņota no īstās stabuļu ērģeļu skaņas.

"Šķiet, būtu noziedzīgi nespēlēt uz digitālām ērģelēm un gaidīt princi baltā zirgā, kas atnesīs stabuļu ērģeles. Protams, mēs viņas gaidām un visi prinči var pieteikties. Digitālās ērģeles nav tāds ļaunums, kā šķiet, jo nav svarīgi, uz kā spēlējam, bet kā spēlējam," analizē Apkalna.

Runājot par darbu Hamburgas jaunajā koncertzālē Elbas filharmonijā, kur Iveta Apkalna ir Goda ērģelniece (Titularorganistin), māksliniece bilst, ka uz šī instrumenta “var nospēlēt visu, un tas parāda kā uz paplātes, kurš ir meistars savā joma, jo lien ārā visas neprasmes un prasmes, ko baznīcas akustikā var noslēpt”. Viņa novēl katram mūzikas baudītājam aizbraukt uz Hamburgu, tas ir tā vērts, lai arī šobrīd tas nav viegli, jo biļešu nav un tuvākajā laikā nebūs. Pati mūziķe pie Elbas filharmonijas ērģelēm sēdīsies 1. jūlijā.