Izdevniecībai “Neputns” šoruden 20. jubileja. Izdevniecība, kuras grāmatas raksturo dizaina kvalitāte un kas nodrošina visplašāko ieskatu Latvijas mākslā. Pa šiem gadiem izdotas vairāk nekā 300 grāmatas par mākslu, arhitektūru, kultūras mantojumu, kino, fotogrāfiju, kā arī ievērojams skaits dzejas un prozas izdevumi. Bet 1997 .gada oktobrī tika dibināta izdevniecība “Neputns” ar ieceri izdot vizuālo mākslas žurnālu “Studija”. Kā iecere paplašinājusies un izvērsusies, var spriest, apmeklējot “Neputna” darbistabu, kas šonedēļ ierīkota Latvijas Nacionālā mākslas muzejā (LNMM).

Viesojoties “Neputna” darbistabā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vestibilā, uz vairākiem galdiem hronoloģiskā secībā var apskatīt visi izdevumi, ko “Neputns” laidis klajā 20 gadu laikā, grāmatu daudz, un tās klājas cita citai cieši blakus vai pat viena virs otras. Izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava atzīst, ka ir mazliet saspiesti. Bet darbistabas iekārtošana LNMM nav nejaušība.

“LNMM bija viens no pirmajiem, kas vēlējās, lai izdodam izstāžu katalogus. No sākuma tie bija nelieli darbiņi. Tas bija ceļš, kā iešūpojāmies,” atklāj Laima Slava. “Visu šo laiku ir visciešākā sadarbība ar muzeju, tagad jau uz lieliem projektiem. Šobrīd strādājam pie portretiem, jo nākamā gadā atkal būs lielā projektu izstāde.”

“Neputns”, veidojot savus izdevumus, daudz izmanto muzeja darbus un noteikti muzeja speciālistus kā autorus. “Bez muzeja aina nebūtu pilnīga,” uzskata Laima Slava.

Jubileja ir tā reize, kad atskatīties, kādi bijuši “Neputna” 20 gadi, un darbistabā to ērti veikt. Izdevniecības “Neputns” direktore Elgita Bērtiņa izdevniecībā sākusi strādāt 1998. gadā. Šķirstām pirmos izdevumus, kas bijuši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu katalogi, rakstu krājumi, kas tapuši sadarbībā ar Mākslas vēstures institūtu, arī pirmais dzejas krājums.

“Tur liels nopelns māksliniekam Jurim Petraškēvicam. Viņš strādāja ar grāmatām, ar vizualitāti. Mums visiem tā bija sākuma pieredze. Vizualitāte nāk no viņa,” tā par pirmo dzejas krājumu izdošanu stāsta Elgita Bērtiņa. Viņa atzīst, ka pašai tuvs un nozīmīgs bijis darbs pie izdevuma “Koka Rīga”.

“Saturiski Juris Boiko ar šo projektu atnāca. Ideja par vizuālo, par samtu bija māksliniecei Annai Aizsilniecei un Ingrīdai Zāberei. Tā sērija iedzīvojās,” par “Neputna” Samta sēriju stāsta Elgita Bērtiņa. Sērija ar vien turpinās, lai arī, kā izrādās, sāk pietrūkt samta krāsu. Samtā tāds svētku izdevums. Svarīgs ir bilingvālais izdevums.

Taujāta par izdevniecībai ražīgāko gadu, Elgita Bērtiņa norāda uz stendu, kas izdotas 2009. un 2010.gadā. Bet ar katru gadu darba kļūst arvien vairāk. “Neputna” grāmatas vienmēr ir attēliem un vēsturiskiem fotoattēliem bagāti izdevumi, tāpēc izdevniecības darbinieki uzsver sadarbību ar Misiņa bibliotēku, ar Rakstniecības un mūzikas muzeju, ar arhīviem, bez kuru palīdzības tik bagātīgu vizuālo informāciju nebūtu iespējams sniegt.

Dace Krecere-Vule izdevniecībā “Neputns” ir kopš 2014. gada un vada projektus, kas saistīti ar literatūru, kultūras mantojumu un vēsturi. Dace vēlas parādīt pirmo izdevumu, ar kuru saistīts darbs “Neputnā”. Tas ir “Konceptuālisms Latvijā”.

“Tad vēl tā to nesapratu. Ar šo grāmatu sapratu, kāda ir “Neputna” lielā uzticība māksliniekam dod veidot grāmatu, kā vēlies,” atzīst Dace Krecere-Vule. Tāpat atmiņā paliekošs ir darbs pie Stendera “Bilžu ābeces”.

“Neputna” grāmatas regulāri ir laureātu sarakstā grāmatu mākslas konkursā „Zelta Ābele”, gan cilvēki, gan eksperti novērtē dizaina kvalitāti. Dace Krecere-Vule norāda, ka izdevniecības galvenā māksliniece Anta Pence iedziļinās katrā grāmatā.

Īpašs stāsts ir par Luīzes Pastores un Elīnas Brasliņas “Mākslas detektīvi” sēriju, kas nav vienkārši grāmatas bērniem, bet izmeklē ievērojamāko Latvijas mākslinieku mākslas darbu noslēpumus.

“Tā ir tā sērija, kur uz veikaliņu nāk bērni un prasa, kad būs nākamā grāmata. Saproti, ka pērk tiešām tāpēc, ka grib izlasīt, nevis tā ir obligātā literatūra,” bilst Dace Krecere-Vule.

“Neputna” darbistabā Kultūras Rondo satika arī Jāni Zuzānu, sadarbību ar šo izdevniecību sācis 2010. gadā, izdodot Mākslas albumu par Ausekli Baušķenieku.

“Viņi jūt drēbi. Viņi ir profesionāļi. Mīlestības profesionāļi, viņi izdod to, ko vajag izdot,” tā par izdevniecību “Neputns” bilst Jānis Zuzāns.

Darbistabā ir brīnišķīga iespēja ieraudzīt un arī pašķirstīt visus „Neputna” izdevumus, arī tos, kas jau kļuvuši par bibliogrāfiskiem retumiem. Savukārt ekrānos fiksēti mirkļi no grāmatu atvēršanas svētkiem, un arī tā ir kultūrvēsturiska liecība.

“Neputna” darbistabu iespēja apmeklēt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 3.stāvā līdz svētdienai, 5.novembrim.

Izdevniecības “Neputns” galvenajai redaktorei, mākslas zinātniecei Laimai Slavai šogad piešķirta Baltijas Asamblejas balva mākslā par izcilo profesionālo ieguldījumu mākslas zinātnes teorijas attīstībā un grāmatu izdevniecības jomā. Ar viņu saruna raidījumā Monopols.