Svinot starptautisko dejas dienu, sestdien, 22.aprīlī, notiks izrāde-pastaiga „Dejpunkts”. Tikai šajā vienā dienā vairāku Pārdaugavas iedzīvotāju mājas pārvērtīsies par mirklīgu satikšanās un dejas izrāžu vietu. Izrādi Rīgā iedvesmojis islandiešu horeogrāfes Ausrunas Magnusdottiras darbs, kas radīts Reikjavikā un bijis kā veltījums kaimiņiem.

 

Izrāde-pastaiga „Dejpunkts” aicinās skatītājus paviesoties vairāku Pārdaugavas iedzīvotāju mājās un pievienoties viņiem uz deju, kurā dejotprasmei nav nozīmes. Dzīvokļi, kuros izrādes notiks, ir Kuldīgas un Daugavgrīvas ielā. Edgars ir viens no tiem, kurš piekritis neparastai dejas un pastaigas izrādei savā dzīvoklī, atvēris durvis neparastam piedzīvojumam.

Edgars stāsta, ka piekritis tāpēc, ka tas ir kaut kas jauns, ko iepriekš nebija darījis un nebija iesaistījies šādos projektos. Puisis atklāj, ka dzīvo kopā ar vecākiem, kuri vēl sarunas laikā nezināja, kādam notikumam atvērtas viņu dzīvokļa durvis. Dejotgribētājus viņš aicinās savā istabā un domā, ka vecāki nemaz neiesaistīsies.

Kā iedvesma un idejas aizsākums šim „Dejpunktam” ir islandiešu horeogrāfes Ausrunas Magnusdottiras darbs „Church of Dancy”, kas tapa 2015. gadā Reikjavikā kā veltījums kaimiņiem, iedrošinot svešus cilvēkus satikties vienam pie otra mājās un kopā dejot.

“Vispirms es veidoju izrādi Islandē un vēlējos to īstenot arī Latvijā. Varbūt tas noderīgi arī latviešu un Rīgas sabiedrībai. Ideja ir tāda: jūs atnākat uz dažādiem dzīvokļiem un šajos dzīvokļos notiek atšķirīgas lietas, taču galvenais - jūs visi tajos dejojat,” stāsta Ausruna Magnusdottira. “Latvijā cilvēki ir diezgan atvērti, varbūt nedaudz mazāk nekā Islandē vai citviet, jo mums ir atšķirīga vēsture. Bet ja iepazīst, tad cilvēki Latvijā ir atvērti.”

“Šis projekts saistīts ar kaimiņiem, Islandē Ausruna veidoja šo projektu, lai uzzinātu, kas cilvēki, kas dzīvo viņai blakus, kāpēc tik maz zinām cits par citu. Viņa izmantoja deju kā līdzekli, lai cilvēkus satuvinātu,” horeogrāfe Kristīne Brīniņa papildina Ausrunu. Viņa arī stāsta, ka Rīgā pati dzīvo Daugavgrīvas ielā un arī viņai šis jautājums pašai aktuāls, liekas brīnišķīga iespēja.

“Likās nozīmīgi, ka cilvēki, izejot ārā uz ielas, ne tikai sasveicinās, bet arī zina vairāk cits par citu un viņi spēj uzticēties. Tas ir ārkārtīgi drosmīgs solis atvērt savas mājas durvis, ielaist svešiniekus. Galvenais iemesls - gribēju zināt, kas ir mani kaimiņi,” stāsta Kristīne Brīniņa.

Izrādes norises dienā būs atvērtas septiņas dzīvokļu durvis. Horeogrāfe Agate Bankava norāda, ka tas, ko katrā dzīvoklī varēs redzēt, atkarīgs no cilvēkiem, kas tajā dzīvo. Daudziem patīk valsis. Otrs kustību veids, kas cilvēkiem ir tuvs, ir sportisks. “Kustības ļoti individuālas, saistītas ar katra personisko stāstu un pieredzi un kā mēs, horeogrāfi, to redzam, kopā veidojot nelielu skici,” bilst Agate Bankava.

Jau 2014. gadā Latvijas Jaunā teātra institūta producētais projekts „Deja iziet pilsētā” piedāvāja fotoizstādi astoņos Sarkandaugavas dzīvokļos. Tas bija horeogrāfa no Austrijas Villija Dornera projekts „Dzīvojamā istaba” - dzīvās instalācijas pilsētvidē un fotoizstādi astoņos dzīvokļos Sarkandaugavā. Taču „Dejpunkts” esot pilnīgi atšķirīgs dejas piedzīvojums, uzsver Kristīne Brīniņa.