Rīgas festivāla programmā iekļauta neparasta izrāde „Naktssardze”. Izrādes tēma balstīta Gijoma Apolinēra dzejolī „Mirušo māja”, bet skan Ērika Ešenvalda un citu komponistu rakstīta mūzika. Aktrise Guna Zariņa, režisors Vladislavs Nastavševs un Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā ir šīs  ieceres īstenotāji. „Naktssardze” Rīgā Sv. Pētera baznīcā skanēs 16. jūnijā vēlu vakarā.

„Tas kas beigās sanāks, ir vairāku rokrakstu salikums. Nosaukums, vieta, saturiskais ietvars ar Apolinēra dzejoli „Mirušo māja” veido mūsu stāstu, kādu mēģināsim emocionāli, vizuāli un ar dažādiem afektiem pasniegt,” Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs diriģents Sigvards Kļava uzsver, ka atšķirībā no citām reizēm iestudējumu „Naktssardze” veido jauna radoša kompānija un interesants tapšanas process. „Nosaukums jau paver daudz telpas fantāzijām no mākslas vēstures, no vietas, no nodarbošanās. Vietas izvēle nav nejauša. Sv. Petera baznīcā ir naktssardzei paredzēta vietiņa.”

„Muzikālais ietvars pārsvarā būs balstīts uz pārsvarā Ērika Ešenvalda mūziku. Nerunājam par koncertpriekšnesumu, tas būs kaut kas pa vidu. Nav būtiski, kurā žanriskā plauktā mēģināsim iebīdīt,” atzīst Sigvards Kļava.

"Mani aizķēra naktssardzes nosaukums, bet tajā ir daudz vairāk," piebilst Sigvards Kļava.

Aktrise Guna Zariņa arī ir šīs muzikālās izrādes līdzautore un Apolinēra dzejolis ir viņas izvēle.

„Bija doma runāt par dzīvo un mirušo pasauli, tam ir vairāki iedvesmas avoti. Procesā atcerējos par savu mīļo Apolinēru, kur viņš stāsta konkrētu gadījumu, kā iznāca no savām vitrīnām nesen mirušiem un kas notika tajā dienā,” atklāj Guna Zariņa.

„Naktssardze – no tā viss dzima,” turpina aktrise. „Naktssardze stāsta par savu pieredzi, sargā dzīvos un viņus nomierina, ka tas nav nekas šaušalīgs tā cita pasaule. Ar to vajag draudzēties Iedvesmu sniedza arī konkrēta sardzīte, kas strādā Sv. Pētera baznīcā.”

„Naktssardzes” ideja kopā ar Gunu Zariņu veidot naktskoncertu pieder komponistam Ērikam Ešenvaldam. Arī viņš ir klāt mēģinājumā un atklāj, kā ideja transformējusies:

„Man priecē, ka pieslēdzas radošā komanda, ka aizejam ar projektu citos apvāršņos. Man bija savs redzējums, ka tas būtu nakts koncerts ar Gunu Zariņu kādā muzejā. Durvis aizslēgtas, Rīgas ielas pieklusušas, gaismas izslēgtas, publika sēž pustumsā, no kaut kurienes nāk mūzika, tad ir naktssardze – Guna staigā pa trepēm, ir viņas dežūra. Tā bija mana ideja,” atklāj Ēriks Ēšenvads. „Ar Sigvardu izstaigājām muzejus, apskatījām, bet muzeju kāpņu telpās nav ietilpības. Tā tas aizvirmoja līdz nopietnam uzvedumam, kur ir nopietna telpa. Mēģinājumā klusu vēroju. Priecē, kā klusumā visi ieklausās, dziedātāji ar tik atvērtām sirdīm. Esmu ļoti pateicīgs šiem māksliniekiem, kā viņi nes tālāk manu impulsu, tur piedzimst kaut kas skaists.”

Par skaņdarbiem, kas ietverti uzvedumā, Ēriks Ešenvalds bilst, ka tā ir dažāda mūzika, veidota kā filmu mūzikas partitūra un tā ir pieskaņota tekstam, uzvedumam stāstam. Komponists vērtē, ka „Naktssardze” tomēr ir izrāde nevis konceruzvedums.