Šonedēļ atklāts starptautiskais festivāls „Rīgas fotomēnesis”, piedāvājot vairākas fotoizstādes, lekcijas, mākslinieku prezentācijas un sarunas par aktuālo Ziemeļ- un Austrumeiropas fotogrāfijā. Centrālo festivāla izstādi „Fakti un precizējumi” atklāja 10. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē. Tajā aplūkojami četru mākslinieku darbi – divu Slovākijas, Ungārijas un Latvijas fotogrāfu radītas ekspozīcijas.

Izstādes kodolu veido četru mākslinieku - Lūcijas Ņimcovas (Slovākija), Petera Puklusa (Ungārija), Pāvela Marijas Smežkaļa (Slovākija), Romana Korovina (Latvija). darbi, kuri pievēršas sarežģītām, paradoksālām, traģiskām un arī humoristiskām kultūrsituācijām un to interpretācijām Austrumeiropā.

Iepazīstinot ar savu ekspozīciju, mākslinieks Romans Korovins vērš uzmanību uz dažām detaļām, piemēram, baltajam akmenim uz fotogrāfijas, vai atklāj, kā radījis mistisko, netveramo sajūtu, fotografējot dabu, Rīgas centru, arī Nacionālās bibliotēkas tuvumā. Kopumā Romana Korovina darbi „Meistara Vu un Meistara Lī satori” veido spilgtu dramaturģiju. Tie ir jauni darbi, kuros darbojas divi izdomāti personāži, kas praktizē garīgas prakses.

“Izstāde ir par garīgu praksi, par vēlmi tikt pie gaismas, saprast, kas ar mums notiek, redzēt galveno, ka pasaule nav tikai melna un balta. Sarežģīti, gribēju kaut ko pavasarīgu maijā. (..) Negribēju būt sarkastisks. Domāju, ka balanss izdevies. Interesē globāli temati, ne sociāli politiski temati,” skaidro mākslinieks Romāns Korovins.

“Man patīk staigāt ar fotoaparātu un dzīvē atrodi kaut interesantu un tad montē. Tad nav štampa.”

Izstādē Korovina darbi redzami kopā ar vēl trim citu valstu fotomāksliniekiem. Un mākslieks stāsta, ka apzināti nav nācis skatīties, kādi ir šo mākslinieku darbi, lai neietekmētos, taču tagad secina, ka sanācis par vienu tēmu un kopā labi izskatās. Savu ekspozīciju Romans Korovins iekārtojis šķietami viegli, arī nosaukumi pie fotogrāfijām ir ar roku rakstīti tepat uz gaišās sienas:

“Patīk, ka nav smalka dizaina, tas attālina skatītāju no domas,” uzskata Romāns Korovins.

Romana Korovina darbos tvertie it kā vienkāršie dienasgrāmatas mirkļi organiski saslēdzas ar idejām par fotogrāfiju kā alternatīvu realitāti, kura top autoram pievēršoties sevis meklējumiem. Fotogrāfijas šeit ir kā liecība meditācijai un sevis izzināšanai. Sarunā Romāns atklāj, ka daudz lasa, interesējas par austrumu filozofiju, viņu interesē lielas tēmas, jo tad iespējams doties plašumos, nekā tas ir, risinot sociāli politiskus tematus. Fotogrāfija ir tikai viens no virzieniem kādā strādā Romans Korovins, viņš darbojas arī animācijā, glezno, zīmē, veido skulptūras. Savulaik beidzis Latvijas Mākslas akadēmijā grafikas nodaļu.

Izstāde „Fakti un precizējumi” Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē skatāma līdz 27. maijam.