Kultūras Rondo šorīt raida no Rīgas mākslas telpas, lai saviem klausītājiem tiešraidē izstāstītu par jauno tautas lietišķās mākslas izstādi „Radītprieks”, kuru atklās 29. jūnijā pēcpusdienā un kurā vienkopus aplūkojami Latvijas audēju, rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbi. Meistarība un zināšanas, radošums un tradīcijas, izaicinājums un risinājums raksturo mūsdienīgu tautas lietišķās mākslas darbu.

No 29. jūnija pulksten 16 izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa" būs skatāma XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem veltīta Latvijas simtgades programmas tautas lietišķās mākslas izstāde "Radītprieks", pulcējot vairāk nekā 1100 meistaru, kas darbojas 125 tautas lietišķās mākslas kolektīvos.

Izstādē "Radītprieks" vienkopus aplūkojami audēju, rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbi, tomēr tautas mākslas bagātības un daudzveidības atrādīšana nav vienīgais izstādes mērķis. Ekspozīcija tautas lietišķās mākslas žanrus aicina uzlūkot kā kompleksa dzīvesveida un zināšanu sistēmas dažādas šķautnes.

Par izstādes tapšanu stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. Izstāde ir ne tikai iespēja paskatīties uz skaistām lietām, bet arī uzzināt, kam jābūt pūrā, piemērīt digitāli tautastērpu. Kopumā izstādei bijuši iesniegti 2178 priekšmeti, cimdu vien bijis ap 500 pāru. Visus nav bijis iespējams izlikt.

Par izstādes tapšanu stāsta mākslinieks Miks Mitrēvics, koncepcijas autors filozofs Artis Svece un projekta vadītāja Ilze Zigerte.

Mākslas vēsturniece Inese Sirica iepazīstina ar izstādes "Radītprieks" kataloga tapšanu un saturu.

Tekstilmāksliniece, Limbažu tautas lietišķās mākslas studijas “Dzilna” un Skrīveru studijas “Putnukalns” vadītāja Baiba Vaivare stāsta par krāsošanu ar dabas krāsvielām, jo ir iznākusi grāmata „Daba krāso – Dzilna auž”.

Tautas lietišķās mākslas studijas “Rīdze” vadītāja un audēja Māra Maniņa virsvadībā izstādes laikā vairāki desmiti audēju no dažādiem Latvijas novadiem veidos grīdas celiņu. Tas tiks darināts tradicionālajā un Latvijā plaši izmantotajā rožceliņa aušanas tehnikā.

Tautas lietišķās mākslas studijas "Cilnis", kurao šogad 45. jubileja, vadītājs metālmākslinieks Longins Švirevičs stāsta par savu skolotāju Arnoldu Naiki, kas izveidoja studiju. Pats Arnolds Naike 1935. gadā piedalījies Brīvības pieminekļa zvaigžņu kalšanā Zviedrijā. Longins Švirevičs arī atklāj, kā norit darbs studijā šobrīd.

Studijā darbojas arī metālmākslinieka sieva Anna Nellija Švireviča, kura pazīstama ar saviem šūtajiem tautas tērpiem un pērlīšu vainagiem.

Rokdarbniece un brīvmāksliniece Gita Cankale aizrāvusies ar baltiem darbiem.

Tautas lietišķās mākslas studija "Valdziņš" vadītāja Sandra Lismane atklāj, ka studija specializējas cimdu adīšanā. Pēta etnogrāfiskos cimdus un cenšas uzadīt labākus. Ir cimdi, kurus var uzadīt vienā vakarā, ir cimdi, kas adāmi nedēļu.

Keramiķis Juris Tumulkāns atzīst, ka izstāde paliek mūsdienīgāka un liek uz tautas mākslu palūkoties citādi. Arī keramika kļūst nedaudz mūsdienīgāka, ar mūsdienīgiem elemetiem blakus tradicionālajiem. Juris Tumulkāns ir VEF Kultūras pils Tautas lietišķās mākslas studijas “Saule” ilggadējais vadītājs, dzimis rīdzinieks, kura vecvecāki uz dzīvi Rīgā pēc kara ieradās no Latgales un varbūt līdzi atnesa šo Latgales paaudžu paaudzēs izkopto podnieka gēnu.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājuma glabātāja Daina Kraukle atzīst, ka katram novadam ir sava krāsa un izstāde kā svaigs skatījums uz lietām dod ierosmi jauniem darbiem.