Atzīmējot Pasaules arhitektūras dienu, Latvijas Arhitektūras muzejā atvērta Ziemeļu valstu un Baltijas valstu arhitektūras izstāde ”Ziemeļu pilsētas kvartāls”, šoreiz pievēršoties pilsētas auduma pamatelementa, kvartāla, attīstībai Ziemeļu un Baltijas valstīs.

“Izstāde par atgriešanos pie pilsētas kvartāla kā pie tradicionāla pilsētas apbūves elementa, kas vienu brīdi bija pazudis,” vērtē Ilze Paklone.

Pilsētas kvartāls - un mēs tajā.  Par dzīves telpas un pilsētvides mijiedarbi Kultūras Rondo pārrunājam ar arhitekti Ilzi Pakloni, urbānisti Evelīnu Ozolu un arhitektu Venti Didrihsonu.

“Ja redz tikai arhitektūras objekta attēlu, pirmais iespaids ir par formālām iezīmēm, ja izskatās līdzīgi vai atšķirīgi dažādās valstīs, tas nenozīmē, ka procesi bijuši vienādi "aiz ēkām". Būtiski atšķiras, kā organizē plānošanas procesu Zviedrijā vai Nīderlandē, no kurienes ņemti daudzi pilsētplānošanas piemēri, kas attiecināti uz Rīgu. Kā tas notiek šeit. Tā būtiskākā atšķirība, par kuru jādomā tikpat daudz, kā pārņemot formālas iezīmes," analizē Ilze Paklone

“Rīgai, ja skatāmies ilgtermiņa attīstību, ir izvēlēts labs kurss un nostādnes, kas runā par kompaktu pilsētu, ilgtspējīgu mobilitāti, kas paredz veidot transporta sistēmu, lai pilsētas centrs kļūtu spēcīgāks un pilsētas modelis neizplestos ārpus Rīgas. Brīžiem es saskatu nesaskaņas starp mērķiem un rīcību,” uzskata Ventis Didrihsons.

"Vairāk jāstiprina pilsētas kodols, jāceļ dzīves kvalitātes līmenis un jāmaina transporta politika uz ilgtermiņa." Ventis Didrihsons arī norāda, ka jāstiprina dzīves kvalitātes līmenis Rīgas apkaimēs.

Evelīna Ozola piekrīt, ka jāfokusējas uz kompaktas pilsētas izveidi, ar daudzveidīgu mobilitāti, kas dod iespēju izvēlēties, ar kādu transporta līdzekli vēlas pārvietoties.

"Par ciematiem ārpus Rīgas, skaidrs, ka tas cilvēkus saista (..)

Iespējams, jāvērtē, kā līdzvērtīgu dzīves kvalitāti piedāvāt pilsētas centrā, lai tur būtu vairāk zaļumu, svaigāks gaiss un mazliet vairāk vietas visiem. Jāsaka, ka neredzu reālus soļus, kas tajā virzienā tiktu sperti. Taisnība, ka tas ierakstīts dažādos stratēģiskos dokumentos. Pagaidām grūti to ieraudzīt realitātē," norāda Evelīna Ozola.

Izstādes ”Ziemeļu pilsētas kvartāls” virskurators, žurnāla "Project Baltia" galvenais redaktors Vladimirs Frolovs, ir aicinājis līdzkuratorus no katras valsts izvēlēties trīs savā zemē tapušus projektus, kas raksturotu ziemeļu identitāti mūsdienu pilsētbūvniecībā; divi no projektiem ir īstenoti, bet trešais atrodas attīstībā vai tikai ieceres stadijā. Līdzās atspoguļotas arī vēsturiskas atsauces – senāki kvartālu apbūves piemēri pa vienam no katras valsts.

Izstādē eksponēti projekti no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kā arī Sanktpēterburgas – Krievijas ziemeļu galvaspilsētas, kuras identitāti arī savā veidā ietekmē ziemeļu mentalitāte. Netveramais “ziemeļnieciskums” ir izstādes vadmotīvs, kas aptver līdzīgos, bet vienlaikus pietiekami atšķirīgos klimatiskos, politiskos, sociālos, ekonomiskos un kultūras apstākļus: saikni ar dabu, nosacītu vienkāršību, mūsdienīgu arhitektūras valodu, kā arī noteiktu sociālo dimensiju, ko mūsdienās tomēr spēcīgi ietekmējusi neoliberālisma doktrīna.