Galerijā „LOW” atklāta ilustratora Māra Bišofa izstāde, kuras nosaukums varētu kalpot par mēles mežģi dikcijas uzlabošanai - „Sirām Sfošib”.

Izstādē „Sirām Sfošib”, kas pirmām kārtām ir mākslinieka vārds un uzvārds spoguļrakstā, iekļauti zīmējumi ar zīmuli un filigrāni gleznojumi uz galerijas sienas. Gan šajā izstādē, gan Māra Bišofa darbos sociālajā vietnē “Facebook” pamanāmi latvietības un pārprastās latvietības koncepti – zemnieks, kurš sēž ratos un plītē zirgu ar pātagu; bērnam rokās grāmata "Tēvu valoda".

“Tas ir no kurienes es nācis, skolas bija savādākas, tas ir ieķeries manī,” stāsta Māris Bišofs.

“Lielākais prieks man ir tagad – sēdēt mājās, nevienu darbu nedarīt, pašam zīmēt, kas man patīk, Te to var redzēt. "Facebook" ir mana izstāžu vieta,” bilst Bišofs.

Šobrīd mākslinieks nevar iztikt bez zīmēšanas un tikai tagad var sevi saukt par mākslinieku.

“Nekad mūžā nebiju īsts mākslinieks, kad mācījos Mākslas akadēmijā, mēs sēdējām ar Bruno Vasiļevski, Juri Pudānu, pa kafejnīcām staigājām, es nebiju nopietns cilvēks. Tagad es domāju, ka esmu mākslinieks, jo es bez tā nevaru dzīvot. Zīmulis, lētākais papīrs un dragāju visu laiku. Vakarā kaut ko uzzīmēju, nometu, no rīta skatos, o, tas ir forši, varbūt drusku piestrādāju, varbūt ne. Tā es tagad darbojos,” atklāj Bišofs.

Bišofs vērtē, ka savulaik viņam bijis svarīgs idejiskais vēstījums zīmējumos, ka pasaule ir baigi riebīga.

“Tas bija no Padomju Savienības nākot, kur cilvēks bija pārvērsts par neko. Tie bija mani sākuma zīmējumi. Tagad tā tēma zudusi. Tagad mani mazāk interesē ideja, vairāk interesē plastika, kompozīcija. Humoru man nemaz katru reizi nevajag izdomāt. Es tā jocīgi vienmēr zīmēju,” par sevi norāda Bišofs.

Māra Bišofa darbi galerijā „LOW” skatāmi līdz 11. oktobrim.