Ar viņu visbiežāk mēs runājam par citiem cilvēkiem teātrī, viņš pētījis Latvijas teātru vēsturi un šodien Eduarda Smiļģa teātra muzejā savā jubilejā sagatavojis pārskatu „Latvijas teātris. 1958.-2018.” Bet pirms tam Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Jānis Siliņš viesojas Kultūras Rondo studijā.

“Negribu, ka vienkārši sveic. Varbūt kādam ir pietiekami interesanti paskatīties, kā es šo posmu skatu teātrī,” par ieceri stāsta Jānis Siliņš.

Siliņš atklāj, ka viņa dzimšanas gads, 1958. gads, teātrī ir iezīmīgs ar to, ka Eduards Smiļģis Dailes teātrī ir iestudējis “ Minhauzena precības” un stāsta par Ulubeli. Turklāt šī izrāde ir bijusi teātra repertuārā ilgus gadus un Siliņš to ir arī redzējis ar Hariju Liepiņu un Viju Artmani galvenajā lomā.

“Tas ir vēl pēdējais gads, kad vēl ir nacionālkomunisms, mazs atkusnītis, maza brīvība,” bilst Siliņš.

Pirmā izrāde, ko Siliņš redzējis teātrī, ir nopietnā Lilianas Helmanes “Meža noslēpums” ar Ausmu Baldoni un Viju Artmani galvenajās lomās.

Runājot par latviešu teātri 2018. gadā, Siliņš bilst, ka “tas ir ārkārtīgi skaistos un brīnumainos lokos pārveidojies un radīts tāds teātris, kāds nepieciešams katrai skatītāju paaudzei un slānim. Mums ir ļoti daudzveidīgs teātris”.

Siliņš arī stāsta, ka teātrim un teātra pētniecībai tuvojies lēnām. Akadēmisko kursu par teātra vēsturi viņš lasa jau 30 gadus, bet pētīt daļēji sācis vēl pirms 15 gadiem netīšām.