17. maijā paredzēts “Doras” koncerts fon Stricka villā. “Koncerts starp diviem ierakstiem. Pagājušā gada decembrī tapa vinilplate “Two Sides”, šobrīd esam ceļā uz sadarbību ar dzejas pasauli, tas būs albums ar Viljama Batlera Jeitsa dzeju. Koncertā krustpunkts starp diezgan abstraktu un atmosfērisku, kas bija “Two Sides”, un un vārdā un tekstā balstītais ieraksts, uz kuru ejam šobrīd,” sarunā Kultūras Rondo atklāj Jānis Šipkēvics.

“Dora” ir skaņu laboratorija, kurā spēkus savienojuši divi cilvēki - mūziķis Jānis Šipkēvics (Shipsea, Instrumenti) un viņa domubiedrs - mūziķis un producents Gatis Zaķis (The Mundane, Instrumenti). Kopā viņi veido skaņu gleznas. Projekta “Dora” līdzšinējo eksperimentu ierosmes pamatā ir bijuši kopdarbi mijiedarbībā ar citām mākslas formām - teātri, vizuālo mākslu. Kristapa Epnera un “Doras” kopdarbs “Vingrinājumi” pagājušajā gadā nominēts “Purvīša balvai”. Savukārt 2016. gada beigās klajā nāca projekta "Dora" ieraksts "Two Sides". 

Sākums “Doras” darbībai saistāms ar darbu pie Jaunā Rīgas teātra iestudējuma “Aspazija. Personīgi” Māras Ķimeles režijā, veidojot šai izrādei muzikālu audeklu. Tur arī nosaukums radies, sastopoties ar divām Dorām – Aspazijas māsu Doru un Raiņa māsu Doru, kuras atšķīra “o” izruna.

“Negribam klasificēt, kas tas ir, vai to ir ļoti grūti izdarīt, jo neesam objektīvi. Tāpēc saucam par muzikālām gleznām vai salīdzinām ar glezniecību, kas ir plaša – varbūt abstraktas lietas, var būt reālistiskas. Tāpat ir mūsu mūzikā, ir pilnīgi abstraktas lietas, kas nāk no zemapziņas, un kaut kas, kur pieslēdzas prāts,” skaidro Gatis Zaķis.

““Dora” ir reaģents vizuāliem mākslas darbiem - teātri vai instalācijām. Viena no nozīmīgām darbības šķautnēm ir sadarbība ar islandiešu mākslinieci Berglindu Jonu,” stāsta Jānis Šipkēvics. “Vai tepat ar Kristapu Epneru veidojām darbu. Skaņu dimensija ir kā skaņu izpausme vizuālai mākslai, kā cimds.”

Par “Doras” radīto mūziku Jānis Šipkēvics bilst, ka "šī ir mūzika, kas prasa daudz intensīvāku pieslēgšanos. Pamatīgāku klausīšanos, uzliekot skaņu plati uz atskaņotāja, vai koncertā, kurā ir iespēja fiksēt, kā tas top. Tā ir cita pieredze. Tā nav mūzika, kas var skanēt fonā, tā nav mūzika, ar kuru skriet krosiņu no rīta".

Gatis Zaķis nepiekrīt, ka "Doras” mūzika nav klausāma fonā, jo atmosfēra ir ļoti izteikta.