30.gadu gaisotne Rīgā un jauna mākslinieka ambīcijas, iekarot vietu mākslas pasaulē. Pēc Anšlava Eglīša romāna „Homo Novus” motīviem tapusi spēlfilma. Kultūras Rondo studijā filmas „Homo Novus” režisore Anna Viduleja un mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.

“Man arī ļoti gribējās, lai šī filma iznāk, man likās ka ir dažas lietas, ko varu palīdzēt darba procesā,” Ingrīda Burāne. Viņa stāsta, ka bijusi viena no pirmajām, kas jau pirms desmit gadiem atbalstījusi Vidulejas ieceri veidot filmu “Homo Novus”.

“Homo Novus” ir romantiska intrigu un pārpratumu komēdija, kuras pamatā ir Anšlava Eglīša romāns ar tādu pašu nosaukumu. Filma vēstī par jaunu un nabadzīgu, bet ambiciozu provinces mākslinieku Juri Upenāju, kas no laukiem ierodas Rīgā, lai iekarotu vietu mākslas pasaulē. Jau pirmajā vakarā viņš nokļūst mākslinieku bohēmā un iemīlas.  Jura pirmie soļi Rīgā izvēršas par komisku, reizēm aizkustinošu pārpratumu virknējumu. “Homo Novus” atdzīvinās 30. gadu Rīgu un tā laika mākslas pasauli, sevišķu šarmu spēlfilmai piešķir 30. gadu tērpu atdarinājumi, retro automobiļi un īpaši izraudzītas Rīgas ieliņas, eksterjers un interjers, kas joprojām saglabā to laiku brīvvalsts šarmu. 

Filmas režisore Anna Viduleja atklāj, ka darba žanriskā vīzija iekodēta Eglīša tekstā un intonācija ir viegla un ironiska, kas vieš smaidu sejā. Savukārt zemstrāvas ir nopietnas un būtiskas.

Viņai ir arī īpašs stāsts par pirmo sastapšanos ar Anšlava Eglīša darbu “Homo Novus” 16 gadu vecumā, lasot grāmatu samizdata iesējumā, ko veidojuši ģimenes draugi.

“Anšlava precīzās detaļas un vērienīgais situāciju apraksts, protams, tik krāšņi iztēlē uzbūra to laiku. Tas bija neaizmirstams notikums,” atzīst Viduleja.

“Domāju, ka Anšlavs bija vajadzīgs savai tautai starpkaru posmā Latvijā, ka viņš mācēja šai jaunajai sabiedrībai, kas veidojās, ar mīlestību, kāda bija pret šo tautu un zemi, parādīt, ka te varētu pakoriģēt šis savas izpausmes, te pārdomāt tādus niķus. Viņš bija kā ārsts,” vērtē Anna Viduleja.

Savukārt Ingrīda Burāne bilst, ka nevajag filmas tēliem meklēt konkrētus prototipus, jo jau pašā romānā viens tēls ir no četriem prototipiem. Tā ir filma par 30. gadu Latviju, par labiem māksliniekiem, par pamatu ņemo Rīgas grupu.