Fon Stricka villā Rīgā atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas apakšnozares bakalaura diplomdarbu izstāde „Fragmenti”, tāpat savu grādu aizstāvēšanas notiek arī citās akadēmijas studiju programmās. Ko mums gatavi parādīt jaunie grafikas mākslinieki?

Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas apakšnozares bakalaura diplomdarbus aizstāvējuši 11 jaunie mākslinieki. Kopizstādes nosaukums - „Fragmenti”. Kaut gan darbi ir ļoti atšķirīgi, piemēram, viens no tiem ir jautra un dzīvespriecīga bilžu grāmata bērniem „Eju meklēt” Līvas Ozolas sniegumā, kopējā tendence ir nolasāma šķietami tūlītēji: šodienas cilvēka zemapziņa un skatpunkta izmaiņas, tā iespējamais dziļums. Atrašanās materiālā, fiziski sajūtamā pasaulē, pielāgošanās tās mērogiem un pretstatā – kaut gan varbūt vienkārši blakus – domu pasaules monumentalitāte, kas tiek izpausta gan intonatīvi tieši un telpiski ietekmīgi, gan arī trauslos un abstraktos toņu un formu salikumos. 

“Šajā izstādē redzamas visas jaunās tendences, kas šobrīd vērojamas grafikas mākslā – atteikšanās no tehniku tīrības, jo jaunie mākslinieki radoši kombinē dažādus tehniskos paņēmienus, izmanto digitālās tehnoloģijas,” omentē Latvijas mākslas akadēmijas grafikas katedras vadītājs, profesors Guntars Sietiņš.

“Jaunie mākslinieki ir ļoti dažādi un viņi ir individualitātes. Tas ir ļoti labi. Labākais, ko var teikt, ka jauno mākslinieku darbi nelīdzinās neviena pasniedzēja darbiem. Viņi ir pastāvīgi domāšanā un tehnisko paņēmienu meklējumos. Šis kurss ļoti talantīgs,” turpina Sietiņš.

Absolvente Dina Danosa savu noslēguma darbu sadalījusi vairākos nelielos fragmentos – finiera dēlīšos, kopējo mozaīku nosaucot par „Labirintu”. Tajā attēlota futūristiska pasaule, pilna iekārtām un robotiem, kuri, neskatoties uz grandiozo pārsvaru pār sev atvēlēto ainavu, ir visai patīkami un pat mīļi.

Toma Arāja darbu sērija „Paterns” ir trīsdimensiju datorgrafikā veidoti, askētiski un nordiski tēlojumi, kuros būtiska loma ģeometrisku formu simetriskajam skaistumam, kas sava nedabiskuma dēļ – jo ir pārāk perfekts – vienlaikus atstāj biedinošu iespaidu. Jautāju Tomam, vai šos darbus ietekmējuši zinātniskās fantastikas darbi.

Arī Gvido Vizuļa darbu tapšanā piedalījusies datorprogramma – lai veidotu 80./90. gadu datorspēļu estētikai pietuvinātu klipu sēriju, kurā parādās arī citi motīvi, piemēram, noguris mākslinieks, sēžam pie galda ar ļoti garu un darba procesā savijušos roku. Animāciju nelielajās planšetēs papildina spilgti, miniatūri grafikas darbi, kuros dominē dēku un piedzīvojumu motīvs, arī pa atsaucei uz datorspēļu pasauli. Radīt šo darbu sēriju Gvido iedvesmojuši japāņu rakstnieka Haruki Murakami darbi.

Zemapziņa ir svarīgs fenomens arī Mākslas akadēmijas absolventes Kristīnes Zikmanes darbā „Izdegšanas sindroms”. Sietspiedes tehnikā veidotos cilvēka galvas apjomus papildina arī milzu galva, kas veidota no putuplasta, tā cieņpilni karājas turpat blakus planšetēm. Sejas ir filigrāni piepildītas līnijām, tā raisot asociācijas ar dievību attēliem, kurus gan Kristīne pati sakās nedomājusi te atveidot.

Ar jauno grafiķu pieteikumiem turpmākai klātbūtnei vispirms Latvijas, un tad jau arī pasaules mākslas apritē iespējams iepazīties vēl tikai līdz šai ceturtdienai Fon Stricka villā Rīgā.