23. un 24. augustā Rīgā norisināsies Baltijas filmu dienas. Tā būs iespēja ieskatīties kaimiņu filmās un nojaust, kas notiek viņu kino.Rīgā, kinoteātrī „Splendid Palace” izrādīs lietuviešu filmas "Bērni no viesnīcas "Amerika"" un "Rūta", kā arī igauņu filmas „Igauņu Padomju hipiji" un "Vīrs, kurš izskatās pēc manis".

Kas aktuāls Lietuvas un Igaunijas kinematogrāfijā? Tuvojoties Baltijas filmu dienām, Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar kino žurnālisti Kristīni Simsoni, Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) radošo direktori Sonoru Broku un filmu studijas "Mistrus Media" producentu Gintu Grūbi.

„Aicinu domāt par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas filmām kā par Baltijas kino, nevis, ka skatāmies latviešu filmas un tad ir kaimiņu filmas,” bilst Kristīne Simsone. „Mēs esam ļoti priviliģētā pozīcijā, ņemot vērā mūsu kopējo vēsturi.”

Simsone uzskata, ka mums ir viegli uztver filmu vēstījumus neatkarīgi no žanriem, kopīgie kultūrkonkteksti un vēsture daudz ietekmē.

Arī Sonora Broka piekrīt, ka

Baltijas valstu kino nevajadzētu uzlūkot kā kaimiņu kino, bet tas ir mūsu kopējais kino, it īpaši tāpēc, ka arvien vairāk to kopprodukcijas darbu.

Gints Grūbe norāda, ka pēdējos gados ir tapušas interesantas kopprodukciju filmas ar lietuviešiem un igauņiem. "Arī tirgus ir reģionāls – skandināvi veido kopprodukciju savā starpā, baltieši – savā starpā. Protams, baltieši savā starpā arī konkurē," atzīst Grūbe.

Runājot par baltiešu sadarbību kino veidošanā, Grūbe atgādina savu ieceri par speciālu kopprodukciju programmu režisoriem debitantiem.

"Lielie festivāli ir atvērti režisoru pirmajām un otrajām filmām, bet lai tās būtu labas, ir vajadzīgs arī adekvāts finansējums. Festivālos nenokļūst eksperimentālas mazbudžeta filmas," turpina Grūbe.

Tas ļautu ne tikai izveidot tehniski labas filmas, varbūt atklātu lielus talantus nākotnē.