Latvija ir iezīmīga ar savu īpašo jūgendstila mantojumu. Kā šis stils radies un attīstījies Eiropā un ietekmējis Latvijas versijas īpatnību mēģina skaidrot izstāde “Jūgendstils. Sākotne. Ietekmes. Savdabība”, kuru no 4. maija varēs apskatīt mākslas muzejā "Rīgas birža". Par izstādi un Latvijas jūgendstila īpašajām iezīmē Kultūras Rondo studijā par to pārrunājam ar Mākslas muzeja Rīgas Birža vadītāju Daigu Upenieci un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāju Aiju Taimiņu.

Plašajā pasaules mākslas un stilu kopainā Latvija ir iezīmīga ar savu īpašo jūgendstila mantojumu. Straujā Baltijas lielākās metropoles Rīgas attīstība 19. un 20. gadsimta mijā veicināja radošuma izpausmes arhitektu fantāzijā, pārnesot jūgendstila ideju dekoratīvi piesātinātā fasāžu noformējumā, interjeru krāsainībā un koptēla harmonijā. Lai arī Rīgas jūgendstils ir nenoliedzami savdabīgs un krāšņs, tā saknes un izteiksmes valoda ir cieši saistīta ar citu Eiropas zemju norisēm.

Izstāde ir stāsts par jūgendstila būtību un spilgtākajām izpausmēm Eiropā, vizualizējot tās caur glezniecību, grafiku, tēlniecību un dekoratīvo mākslu. Ekspozīcija vēstī par šī stila sākotni un uzplaukumu Eiropā, ļaujot daudz skaidrāk nojaust Latvijas versijas īpatnību, kā arī parādot izcilāko jūgendstila metropoļu sniegumu. Tā ir dažādu nacionālo skolu satikšanās, kas piedāvā apmeklētājam pašam atrast līdzības, ietekmes un atšķirības.