Saeima 8. februārī pirmajā lasījumā skata grozījumus, kas paredz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI) pārsaukt par Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

„Būtiskākais, ko vēlamies mainīt – no policejiskas sistēmas iet uz konsultācijām, padomiem, atbalsta sniegšanas kultūras pieminekļu īpašniekiem,” tā iecerētās izmaiņas raidījumā Kultūras Rondo pamato Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.

Viņš arī norāda, ka turpmāk iecerēts vairāk skaidrot, vairāk pierādīt, kā arī mainīt iestādes nosaukumu no inspekcijas uz pārvaldi, jo šāda institūcija arī būs labāk pazīstama Eiropā un pasaulē. Jau šobrīd VKPAI veic to darba apjomu, ko kaimiņvalstīs dara nacionālā mantojuma pārvaldes.

2018. gads Eiropā ir pasludināts par Eiropas mantojuma gadu. „Jau pagājušā gadā esam pārskatījuši visus normatīvos aktus, kas skar kultūras pieminekļu aizsardzību, un esam centušies izvērtēt, vai nepieciešami uzlabojumi un pārmaiņas,” norāda Juris Dambis.

Atzīstot, ka ir gadījumi un situācijas, kur nepieciešama stingrāka pieeja kultūras pieminekļu uzraudzībā, Juris Dambis norāda, ka kopumā iestāde tēlu grib mainīt, pārrejot uz pārvaldību un pārraudzību. Tāpat viņš atzīst, ka kultūras mantojuma sfērā ir vairāki jautājumi, kur ir pārspīlēta birokrātija.

Rīgas pieminekļu pārvaldes vadītājs Guntis Gailītis atzīst, ka brīžam esam pārāk uzmanīgi un reorganizācija ir vajadzīga. Ir nepieciešami precīzi likumi, kas atvieglo kultūras mantojuma uzturēšanu, bet tajā pašā laikā ir vajadzīga profesionāla uzraudzība.

„Kultūras mantojums ir plašā spektrā, kas saprot, ko tas nozīmē, turas pie tā un nelaiž vaļā. Tā ir vērtība,” bilst Guntis Gailītis.

„Uzraudzības faktoram jābūt ļoti stingram, bet arī elastīgam,” vērtē Guntis Gailītis un norāda, ka nepieciešama lielāka atvērtība uz dialogu, uz sarunu

Juris Dambis piekrīt, ka jābalsta jebkuri labi uzturēšanas pasākumi un jāskaidro, kā to izdarīt. Viņš arī izsaka cerību, ka grozījumi stāsies spēkā jau vasarā.