Jaunās teātra sezonas aktualitātes - latviešu darbi un klasika jaunās interpretācijās

Teātri piesaka savas jaunās sezonas, teju visi teātri ir publiskojuši savus jaunās sezona plānus un, protams, sola visu to labāko. Par kādām tendencēm liecina teātru un režisoru literārās izvēles un kā tās mainās, Kultūras Rondo studijā diskutē kultūras žurnālists Atis Rozentāls un teātra zinātniece Līga Ulberte.

Jauno sezonu viskrasāk ir pozicionējuši divi teātri – Nacionālais, kurā ir latviešu sezona bez “Žurkas”, un Jaunais Rīgas teātris, kurā turpināsies tektoniskas un dzīvi apliecinošas, ne snobiskas pārmaiņas.

“Arī Dailes teātris ir definējis – pasaules klasika jaunās interpretācijās. Tas ir programmatiski,” bilst Atis Rozentāls.

“Paskatoties uz nosaukumiem, šķiet, ka šī būs īstā simtgades sezona Latvijas teātros,” uzskata Līga Ulberte.

“Nacionālā teātra programma ir ļoti interesanta un konceptuāla,” vērtē Ulberte. “Teātrim 2008. gadā jau bija latviešu sezona, to uztvēra neviennnozīmīgi teātra sabiedrība. Toreiz labi konceptuāli iznāca. Man patīk ideja, ka visi latviešu darbi, turklāt dažādi.”

Rozentāls norāda, ka Latvijas ne tikai latviešu virziens ir tāds, kuram citos teātros var atrast paralēles.

“Liepājā, Daugavpilī un vēl šur tur identitātes meklējumi redzami. Savukārt klasikā jaunās intonācijas ne tikai Dailei, kas to noformulējusi arī citos teātros, gan Jaunā Rīgas teātrī, gan Valmierā, gan Rīgas Krievu teātrī, parādās pieteikumi uz klasikas lielajām tēmām,” analizē Rozentāls.