Klajā nākusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures institūta zinātniskās asistentes Karīnas Horstas monogrāfija "Sanatoriju arhitektūra Latvijā: 1918–1940", kuras tēmā apvienojas medicīnas, arhitektūras un mākslas vēstures jautājumi. Par sanatoriju arhitektūru starpkaru periodā Latvijā Kultūras Rondo saruna ar pētījuma autori, mākslas zinātnieci, Latvijas Mākslas akadēmijas doktoranti Karīnu Horstu un mākslas zinātnieku, LMA docentu un kultūras mantojuma aizsardzības ekspertu Rihardu Pētersonu.

“Mākslas un arhitektūras vēsture ir mana komforta zona, bet medicīnas vēsture kaut kas jauns un nezināms. Tieši sanatorijās abas šīs jomas labi saplūst, viena otru ietekmē, un tā varēja iemācīties ko jaunu – medicīnas vēsturi, saprast, kā tiek organizēta ārstniecība un uzskatāmi redzēt, kā tas izpaudās arhitektūrā,” stāsta Karīna Horsta.

Pētījums veidots kā analītisks pārskats par Latvijas Republikā starpkaru periodā uzceltajām un iekārtotajām sanatorijām, būtiski paplašinot priekšstatu par veselības aprūpes iestāžu arhitektūru šajā laikā starptautiskā kopainā. 20. gadsimta 20.–30. gadi Latvijas sanatoriju vēsturē, kuras sākums saistāms ar 19. gadsimta 70. gadiem, bet beigas – ar 20. gadsimta 80. gadiem, rāda šī būvtipa attīstības augstāko punktu, kad sanatorija sevi apliecina kā pārdomāts un stilā ieturēts arhitektūras objekts, kas organiski iekļaujas ainavā un apkārtējās apbūves ansamblī. Latvijas sanatoriju arhitektūrā nozīmīgu ieguldījumu tolaik devuši ievērojami arhitekti, piemēram, Ernests Štālbergs, Kārlis Bikše un Aleksandrs Klinklāvs. Sanatoriju ierīkošanas specifikas dēļ aplūkotie objekti atrodas galvenokārt ārpus Rīgas – lauku apvidos un kādreizējās kūrvietās visā Latvijas teritorijā.

Grāmatu papildina daudz vēsturisku un mūsdienu attēlu no muzejiem, arhīviem un privātiem krājumiem, tabulārs pārskats par sanatoriju ēkām un to izmantojumu mūsdienās, literatūras un avotu rādītājs, kopsavilkums un attēlu saraksts angļu valodā, personu un vietu rādītāji. Monogrāfijas pamatā ir autores maģistra darbs, kas izstrādāts LMA Mākslas zinātnes nodaļā un aizstāvēts 2016. gadā.