27. aprīlī kinoteātrī "Kino Bize" sākas ceturtais Rīgas Pasaules filmu festivāls. Četru dienu laikā būs skatāmas 13 dokumentālās un etnogrāfiskās filmas, arī izcilā britu neatkarīgā režisora Šona Makalistera filmu retrospekcija. Pēc filmu noskatīšanās festivāla rīkotāji aicina skatītājus piedalīties sarunās un diskusijās ar filmu autoriem. Komunikācijā iegūs visi, pat tie, kam filma nav patikusi.

Rīgas pasaules filmu festivāls pirmo reizi notika 2013. gadā. Trīs reizes tas ir mainījis mājvietu, taču nemainīgi to rīko trīs cilvēki – "Kino Bize" saimnieks Māris Prombergs, projektu kurators Ieva Lange un Tallinas universitātes Antropoloģijas nodaļas vadītājs Karlo Kubero. Divus latviešus un puertorikāni kopā savedusi interese par kino.

„Neatceros notikumu hronoloģiju, taču spēcīgs iedvesmas avots mums bija Eiropas antropoloģijas filmu festivāli. Tagad es strādāju Tallinas universitātē. Bet pirms tam esmu apmeklējis kino festivālus daudzās zemēs: Rumānijā, pašā Igaunijā, Francijā un Anglijā.  Tie ļoti iedvesmoja. Ne tikai filmu veidotājus, bet arī publiku, kas interesējas par pasaules kultūru dažādību. Mani tie aizrāva. Drīz vien dzīve mani atveda uz Igauniju. Vēlāk iepazinos ar Ievu un  Māri Prombergu. Tad mēs kopā apmeklējām kinofestivālus Tartu. Viens solis noved pie nākamā. Un mēs sapratām, - ja igauņi to var, tad  varēsim arī mēs Rīgā.  Iznāk, ka īstie cilvēki satikās īstajā laikā un pareizajos apstākļos,” sarunā Kultūras Rondo bilst Karlo Kubero. 

„Ik gadu mēs mēģinām ko jaunu. Ne tikai meklējam filmas, bet arī  no šī kopuma veidojam  programmu ar vienotu vēsti. Filmas atrodam kino vidē. Māris bieži piedalās nozīmīgākos Eiropas festivālos un ierauga interesantas filmas. Mēs no tām izveidojam programmu,” turpina Karlo Kubero. „Paralēli filmām, mēs ik gadu  aicinām arī viesus – filmu veidotājus, kuri ir ar mieru vadīt meistarklases. Šim viesim jāiekļaujas festivāla tēmā. Šī gada tēma ir „Atklājot neparedzamo”. Frāze, kas apliecina, ka dokumentālā filma top improvizācijas ceļā un procesā. (..) Mūsu uzdevums ir parādīt filmas, kuras izglābušās no plānošanas noteiktajiem ierobežojumiem un  parāda realitāti caur kameras vērojumiem. Šajā gadījumā filmas režisors neietekmē filmā redzamo reālitāti. Režisors nezina, kas notiks. Viņš dodas uz  vietu par kuru neko daudz nezina. Viņu motivē ziņkāre. Viņi  apmetas šajā vietā  un iepazīst turienes iedzīvotājus. Tas notiek kinokameras klātbūtnē. Un rezultāts ir uzņemtie filmas kadri, kas nākotnē pārtop filmā. Rīgas Pasaules filmu festivāla visas filmas ir tapušas līdzīgi,” skaidro Karlo Kubero.

Ik gadu Rīgas Pasaules filmu festivāls, kurā izrādītie darbi līdzinās pētījumiem etnogrāfijā un antropoloģijā, izvēlas vienu īpašo viesi. Un viņa filmas, protams. Šogad festivāla īpašais viesis būs angļu dokumentālā kino režisors Šons Makalisters.

„Tas ir cilvēks, kurš filmu veido kā improvizāciju. Viņš ir neatkarīgais filmu veidotājs. Viņa mājvieta atrodas Londonā,” atklāj Karlo Kubero. „Džons Makalisters ir ļoti drosmīgs. Un drosmīgs dažādos līmeņos. Viņš riskē filmējot ļoti tuvu. Džons nestrādā ar producentu vai fondu naudu. Es nebūtu pārsteigts, ja viņš uzskatītu, ka producenti un naudas devēji diktē, kādai jābūt  filmai. Tādēļ viņš labprātāk strādā pats ar saviem līdzekļiem. Ieķīlājot pats savu māju, ņemot aizdevumus. Viņš dodas uz vietām, kas viņu interesē. Piemēram, darbi, kurus jūs redzēsit, ir filmēti Japānā, Jemenā un Irākā. Jemenā un Irākā viņš piedzīvo briesmas un traģiku. Uz Irāku Makalisters 2003.gadā devās kara laikā. Režisors nezināja, kas notiks. Irānā viņš iedraudzējās ar vīru, kurš spēlēja klavieres  viņa viesnīcas restorānā.   Makalisters šajā vietā un šajos ļaudīs  nodzīvoja astoņus mēnešus. Filma par to stāsta.”

Pasaules Filmu festivāla  atklāšanas seansā šovakar tiks izrādīta austriešu režisora Mihaela Glavogera filma "Bez nosaukuma". Pēc režisora nāves filmu šogad pabeigusi viņa ilggadējā montāžas režisore Monika Villi.