Rīgā uz kinoekrāniem nonākusi režisora Kirila Serebreņņikova filma „Māceklis”. Vācu dramaturga Mariusa fon Maienburga lugas darbību  Serebreņņikovs pārnesis uz mūsdienu Krievijas vidi. Tas ir izaicinošs stāsts  par jaunas bioloģijas skolotājas konfliktu ar reliģiozas idejas skandējošu, dumpiniecisku vidusskolnieku un šajā situācijā iesaistītajiem skolasbiedriem. Skatītājs filmā „Māceklis” izseko  manipulāciju līkločiem un  vienaudžu attiecībām, kā arī  mātes un dēla attiecībām.

Režisors Kirils Serebreņņikovs ir skarbs  pasaules un cilvēku pētnieks:  krievu klasiķa Gončarova „Parastā stāsta” un arī vācu mūsdienu dramaturga Mariusa fon Maienburga lugā „Māceklis”.

"Es nedzīvoju ilūzijās. Gončarova „Parastais stāsts” ir romāns par pieaugšanu un nobriešanu. Romāns par katastrofu, kas piemeklē cilvēku atvadoties no ilūzijām par dzīvi. Mūsu Odujevs beigās pārvēršas par monstru," par izrādi, kuru Rīgā varēja noskatīties 2016. gada 15. un 16. novembrī bilst Serebreņņikovs.

Skatoties izrādi „Parastais stāsts” un arī filmu „Māceklis”, šķiet,  ka režisors dzīvē visvairāk redz pāri nodarījumus un zaudējumus.

"Godīgi sakot, es domāju, ka dzīve ir smaga. Tā nav viegla. Dzīve ir pārbaudījums. Dzīvi es uztveru kā ārdošu un destruktīvu: tas ir ceļš uz nāvi. Tas nav ceļš uz saullēktu, bet uz izzušanu, izdzišanu. Diemžēl, tā ir iekārtots. Mēs esam piedzimuši, lai nomirtu, un tur nekas nav maināms. Bet cilvēkam piemītošās īpašības, kultūra, spēja just līdzi otra bēdās, mīlēt un līdzīgas izjūtas mazina dzīves dramatismu. Protams, varam rakstīt stāstus un tos stāstīt. Un varam šo ceļojumu uz bezdibeni padarīt jautrāku. Arī priecīgāku. Vai aizraujošāku. Dzīve – tas ir ceļš, kas aizved bezgalībā. Un šo ceļu ir iespējas mērot ar prieku un gandarījumu," vērtē Serebreņņikovs.

Filmā „Māceklis” uzreiz neizdodas saprast, kurš no personāžiem ir tavējais. Kuram sekot un kurš kas ir.

„Tas ir filmas uzstādījums, ka aptuveni līdz pusei skatītājam nav jāsaprot, kuram no personāžiem just līdzi. Minēšana ir svarīga. Ja mēs uzreiz atklātu, kurš ir kurš, filmas nebūtu. Filmas sižets ir vienkāršs. Tādēļ ir svarīgi, kas notiek ar skatītāju. Skatītājs iepazīst, jaunieti, kurš daudz runā un pārsvarā Bībeles citātiem. Bībeles vārdiem vajadzētu būt taisnīgiem, tomēr jaunā cilvēka rīcība top aizvien dīvaināka un dīvaināka. Kas notiek – jautā skatītājs un sāk atsijāt patiesību un nepatiesības. Tas arī ir filmas uzdevums. Filma ir par mācekli. Taču sākotnēji ir jāierauga māceklis. Tur jau tā lieta, ka īstie varoņi var būt arī ārēji necili ļaudis. Tā notiek,” analizē Serebreņņikovs.

„Mani interesē vācu teātris. Sekoju līdzi tā notikumiem. Es pats laiku pa laikam dzīvoju un strādāju Vācijā. Skatos teātra izrādes un pēc tam diskutējam par tām ar draugiem. Vācu teātru uzskatu par lielu un nopietnu planētu. Tāpēc es interesējos par Mariusu fon Maienburgu un uzzināju, ka viņa jaunākās lugas un izrādes nosaukums ir „Moceklis”. Vispirms izlasīju lugu angļu valodā, tad sakārtoju to krievu izrādei, pārtulkojām. Un iznāca teātra izrāde „Moceklis” un filma „Māceklis”,” par vācu dramaturga lugas izvēle stāsta Serebreņņikovs.

Filmā „Māceklis” gandrīz katrs sludina savu patiesību.

„Krievijā tā notiek. Cits citu nedzird. Katrs turas pie savas patiesības, uzskatot, ka pastāv nepareizais viedoklis un mans viedoklis. Mēs esam pazaudējuši spēju komunicēt – ģimenē, skolā un cilvēku savstarpējās attiecībās. Filma ir par mums visiem. Tādēļ filmu saprot arī ārpus Krievijas,” bilst Serebreņņikovs.

Filma „Māceklis” filmēta agrākajā vācu pilsētā, kas tagad saucas Kaļiņingrada. „Man vajadzēja neparastu un dīvainu pilsētu. Maskava filmai nederēja. Vajadzēja Pilsētu, kura agrāk dzīvoja atšķirīgu dzīvi. Pilsēta ar mainītu likteni. Tas man likās svarīgi šai filmai,” atklāj Serebreņņikovs

Savukārt Latvijas Nacionālajā teātrī režisors sācis mēģināt jaunu izrādi - lietuvieša  Marjus Ivaškeviča absurda komēdiju „Tuvā pilsēta”.

„Uztveru to kā savu misiju. Jums līdzās dzīvo izcils cilvēks, rakstnieks un pilsonis  Marjus Ivaškēvičs - viens no Eiropas spēcīgākajiem dramaturgiem. Viņa lugas iestudē Krievijā. Viņu visi pazīst un šī ir viena no viņa pašām labākajām lugām,” par lugas izvēli bilst Serebreņņikovs. „Tomēr Nacionālā teātra vajadzībām rakstnieks to pārveidoja. Top jauna izrādes versija. Man patīk. Jo tā ir dīvaina un paradoksāla. Par to, kas visus satrauc: par iekšējiem dēmoniem, kuros ieklausoties ar cilvēkiem sāk notikt pārsteidzošas izmaiņas. Luga ir aizraujošs stāsts par mīlestību, nodevību un seksu, par sevis meklējumiem.  man patīk šī luga. Jau sen gribēju to iestudēt. Tagad izmantoju radušos izdevību. Lugas „Tuvā pilsēta” notikumi balstīti patiesos notikumos. Galvenais personāžs ir sieviete no labklājīgas ģimenes - Maija Doveika, trīs bērnu māte, kura iesaistās seksa tūrismā. Viņa brauc uz citu pilsētu. Un atrod tur to, kas viņai nepieciešams. Iestudējumā piedalās brīnišķīgi aktieri – Maija Doveika, Gundars Grasbergs, Marija Bērziņa, Dita Lūriņa, Artūrs Krūzkops, Jānis Āmanis, Kaspars Zvīgulis, kurš atgriezies teātrī. Visi lieliskie aktieri."

Kirils Serebreņņikovs ir 10 spēlfilmu, divu TV seriālu un ap 50 teātra izrāžu autors. Latvijā viņu visvairāk pazīstam, kā Nacionālā teātra viesrežisoru. Pašlaik kopīgi top jau ceturtā izrāde, mūsdienu lietuviešu absurda komēdija „Tuvā pilsēta”. Pirms tam ar panākumiem izrādīti un godalgoti Serebreņņikova iestudējumi „Mirušās dvēseles”, „Voiceks” un „Raiņa sapņi”. 10. februārī notiks „Raiņa sapņu” pēdējā izrāde.

Režisora Kirila Serebreņņikova mūsdienu lietuviešu dramaturga Marjus Ivaškēviča absurda komēdijas „Tuvā pilsēta”  pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī notiks 4.martā.