Daudziem šķiet, ka par Krišjāni Baronu jeb Dainu tēvu jau zinām visu. Tas gan neatbilst patiesībai, jo nule ir iznākušas Krišjāņa Barona ceļojuma piezīmes „Mūsu tēvzemes aprakstīšana”. Pirmo reizi kopš 1859. gada. „Mūsu tēvzemes aprakstīšanu” Sanktpēterburgā izdevis pētnieks un fotomākslinieks Aleksandrs Strokins. Un kopā ar krājuma fotogrāfiju izstādi „Vārds ved ceļojumā” uzdāvinājis to Krišjāņa Barona muzejam.

Kr. Barona muzejā skatienam paveras fascinējošas Latvijas ainavu fotogrāfijas. Tā ir izstāde “Vārds ved ceļojumā”, kas veido izlasi no krājuma „Mūsu tēvzemes aprakstīšana” - Krišjāņa Barona ceļojuma pieraksti. Jaunajā izdevumā iekļauts 1859. gada faksimils, kas iespiests vecajā drukā, un tulkojums krievu valodā, tā komentāri un Aleksandra Strokina fotogrāfijas. Grāmatā aprakstīts gājiens no Tērbatas līdz Dundagai.

Kr. Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa atklāj, ka tas ir gājiens, ko Kr. Barons veica pēc studiju gada Tērbatā. “Viņš no studijām Tērbatā devās uz Dundagu, kur dzīvoja viņa māte un māsa, nebija naudas, lai aizbrauktu glauni. Gāja kājām piecas nedēļas. Viņš bija mazliet vecāks par 20 gadiem. Viņš pieraksta redzēto, bet to nevar ejot pierakstīt – ne saskaitīt iedzīvotājus, ne izmērīt upju dziļumu. Domāju, ka strādājis arī ar arhīva materiāliem, tas vēl būtu jāizpēta,” stāsta Rūta Kārkliņa.

Par sastapšanos ar šī izdevuma veidotāju fotomākslinieku Aleksandru Strokinu no Sanktpēterburgas, Rūta Kārkliņa stāsta, ka viņš iegriezies muzejā kā visparastākais apmeklētājs. “Ar Aleksandru Strokinu iepazināmies kā ar jebkuru, kurš ienāk muzejā. Viņam interesēja muzejs un vēsturiskā personība. Viņš jau bija sagatavojis jautājumus, bija pareizais apmeklētājs, kurš zina, kur nāk. Viņu interesēja tieši šis ceļojums. Viņam likās, ka Latvijā visi zinām šo grāmatu un esam lasījuši. (..) Viņš teica, ka grāmata noteikti jāizdod. Pagāja neilgs laiks, viņš jautāja, vai varam dabūt oriģinālu. Kad bijām to dabūjuši, bet ne tādā kvalitātē, kā viņš vēlējās, tad pats dabūja citu,” atklāj Rūta Kārkliņa.

Tāpat Aleksandrs Strokins sūtījis uz muzeju vairākus tulkojumus no vecās drukas, lai izvēlētos, kurš smeķēs labāk. Sanktpēterburgā viņš bija atradis vairākus tulkotājus, arī cilvēkus, kas rakstīja paskaidrojumus.

Līdzīgus projektus Aleksandrs Strokins īstenojis arī par Norvēģiju un Dāniju. Katrā valstī meklējis cilvēku, uz kur balstīt stāstu par valsti. Kāpēc? Vienkārši mēs dzīvojam līdzās tik ilgi, tik maz zinām viens par otru. Tas bijis fotogrāfa pamatojums, kāpēc vēlējies šo grāmatu izdot. Turklāt tā ir veltījums Latvijas simtgadei.

Interesants ir arī fakts, ka lai iemūžinātu KR. Barona veikto ceļu no Tērbatas līdz Dundagai jau mūsdienās, Aleksandrs Strokins pasūtīja fotoaparātu ar objektīvu, kāds bija 19. gadsimtā. Arī izdevumā ievietotās un muzejā aplūkojamās fotogrāfijas ir īpašas. Turklāt Aleksandrs Strokins iedrošinājis arī Latvijā ķerties pie 1859. gadā Jelgavā izdotā darba pētīšanas un izdošanas. Tāpat paredzēts arī izdot atsevišķi Aleksandra Strokina fotogrāfiju albumu.