Vācijas galvaspilsētā Berlīnē 15. februārī sākas 68. starptautiskais kinofestivāls, kas tradicionāli ir aktīvs darba cēliens arī Latvijas kinoprofesionāļiem festivāla industrijas pasākumos. Kā ik gadu, filmu tirgū intensīvi darbosies Latvijas stends, kuru aprūpē Nacionālais Kino centrs un Latvijas Kinoproducentu asociācija.

Raidījumā Kultūras Rondo par notikumiem Berlīnē ziņo žurnāla “Ir” kino žurnāliste Kristīne Simsone.

Jaunais gads – tā par Eiropas kino sezonu var teikt šodien, kad sākas Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls. Festivāla aprišu satveršanai – Berlināles laikā ik gadu notiek ap tūkstots filmu seansiem, festivālu apmeklē gandrīz 20 tūkstoši kino nozarē strādājošo un to apskata ap četriem tūkstošiem pasaules žurnālistu.

Bet galvenā intriga, protams, ir festivāla programma, un tā sākas jau šovakar. Festivālu atklāj amerikāņu režisora Vesa Andersona leļļu animācijas filma “Suņu sala”. Sižets: 12 gadus veca zēna odiseja pa pēdām savam pazudušajam sunim iedomātā Japānas lielpilsētā Megasaki.

Japāņu kino klasikas iedvesmotais darbs pārtrauc četru gadu pauzi Vesa Andersona filmogrāfijā un – bez liekas pieticības – ir viena no 2018. gada visvairāk gaidītākajām filmām.

Lai arī vēl pāragri spriest, cik tipiska Andersona rokrakstam būs šī filma, tajā sastapsim režisora iecienītos aktierus. Tēlu balsis ierunā Bils Murejs, Džefs Goldblūms un arīdzan šāgada Oskaru nominantes Frānsisa Makdormanda un Grēta Gerviga. Latvijā to varēs noskatīties jau pavisam drīz – 23. martā.

Bez Vesa Andersona Berlināles kino programmā netrūkst arī citu intrigu. Konkursā par festivāla galveno godalgu – Zelta lāci – piedalās arī amerikāņu klasiķa Gasa Van Santa traģikomēdija “Neuztraucies, viņš nekur tālu neaizies” un franču režisora Benuā Žako psiholoģiskā drāma “Eva” ar Izabellu Ipēru titullomā. Kopumā uz Berlīnes Zelta lāci šogad pretendē 19 filmas, bet uzvarētāju noteiks režisora Toma Tikvera vadītā žūrija 24. februāra vakarā.

Jāpiebilst, ka, lai arī ārpus konkursa programmas, bet ne mazāk svarīgs notikums ir amerikāņu kino vizionāra Stīvena Soderberga jaunākā filma “Neprātīgi” (jeb UNSANE). Pilnībā uzņemta ar tikai aifonu, filma provocē uz sarunu par kino robežu paplašinājumu, bet varbūt tieši otrādi – to pārkāpšanu. Spēja raisīt diskusiju piemitīs ne tikai filmas veidolam, bet arī sociālo mediju laikmetā aktuālai tēmai: kas tad, mūsu izpratnē ir īstenība.

Īstenības un aktuālo notikumu apcere gan diskusijās, gan programmā ietvertajās filmās patiesībā ir Berlīnes kinofestivāla atpazīstamības zīme pasaulē.

Tiesa šogad, festivāls ir iesācies ar diskusijām par tā nākotni. Šis ir viens no Berlināles pēdējiem gadiem pašreizējā direktora Dītera Koslika vadībā. Kosliks vada festivālu jau kopš 2001. gada,

taču nākamgad beidzas viņa pilnvaras šajā amatā. Reaģējot uz to, 79 vācu kino veidotāji pērnā gada nogalē publiskoja uzsaukumu par nepieciešamību mainīt festivāla virzienu un celt kvalitātes latiņu tā konkursa programmā. Kosliks pēc 2019. gada direktora amatā vairs nepaliks, bet jautājums par Berlināles filmu izlases konkurētspēju ar, piemēram, Kannu un Venēcijas kinofestivāliem joprojām ir aktuāls.