Latvijas Nacionālajā teātrī tapusi izrāde bērniem un pusaudžiem “Savādais atgadījums ar suni naktī”. Tā veidota pēc Marka Hedona romāna motīviem. Kultūras Rondo studijā par izrādi stāsta režisors Valters Sīlis, tulkotājs un galvenās lomas atveidotājs Kārlis Krūmiņš un komponists Toms Auniņš.

„Kristofers ir spītīgs un mērķtiecīgs, tās lietas iet roku rokā. Viņam ir spēcīgs dzinulis, kas dzen viņu uz priekš. Ja kaut ko ieņēmis galvā, viņu grūti apturēt. Viņš ir spēcīgs personāžs” tā savu varoni Kristoferu Būnu raksturo aktieris Kārlis Krūmiņš.

Bija septiņas minūtes pāri pusnaktij, kad Kristofers atrada nogalinātu kaimiņu suni. Suni sauca Velingtons. Kristofers nolēma atklāt, kurš ir Velingtona slepkava. Kristoferam ļoti labi padodas matemātika, un viņš zina visas pasaules valstis un to galvaspilsētas no galvas. Kristoferam nepatīk, ka viņam pieskaras, viņam nepatīk svešinieki un dzeltenā un brūnā krāsa. Izrāde pusaudžiem un vecākiem. Pusaudžiem par to, kāda ir pasaule, uz kuru var būt arī atšķirīgs skatījums. Vecākiem par to, kā sadzīvot ar neparastu bērnu.

Režisors Valters Sīlis atklāj, ka pirms pāris gadiem abi ar Kārli teju vienlaicīgi izlasījuši šo darbu, un devuši ziņu atšķirīgiem teātriem, šo ir vērst taisīt, līdz tas konkretizējies šajā darbā, ko abi realizē kopā – Kārlis Krūmiņš atveido galveno varoni, Valters Sīlis veido izrādes režiju.

Kristoferam ir autisma pazīmes, tāpēc zēns pasauli redz citādi. Krūmiņš skaidro, ka lugā tas nav izcelts un pieminēts un arī izrādē centrālā lieta nav iepazīstināt sabiedrību ar šo slimību. Tā pievienotā vērtība, ko novērtē cilvēki, kas ar to saistīti, jo sabiedrībā ir niecīgs priekšstats par šo slimību.

„Mans uzdevums ar skaņas un mūzikas palīdzību savērpt visu stāstu. Kristofera iekšējās pasaules fineses ir nieks, reāli jāsaauž viss darbs kopā,” atklāj Toms Auniņš. „Mans darbs  šajā izrādē vairāk kā jebkad asociējas ar kinematogrāfisku skaņu celiņu, kurā ietilpst ne tikai mūzika, bet arī vides ieraksti. Centrā Kristofers, bet tur ir pilsēta, vecāki, vide."

„Darba veidošana bija traks piedzīvojums. No režijas puses tās nav dramatiskas ainas 10 minūšu garumā, tās ir 2,5 minūtes garas. Gandrīz matemātika, kur katrs klucītis tiks nobīdīts un kādas tam būs sekas tālākā izrādes kopumā. Iekšēji liela ģeometrija un matemātika tika izveidota darba radīšanai. Tad tas ir kā audekls, uz kura ir emocionāls stāsts," vērtē Sīlis.