Izrādes, par kurām ir vērts runāt. Teātra personības, kuras šajā sezonā ir radījušas pārsteigumus. Un jautājumi, kuri paliek arī uz nākamo sezonu. Kultūras Rondo turpina tradīciju teātru sezonu noslēgt studijā tādā subjektīvā sarunā par to, kā katrs no raidījuma viesiem redz šo sezonu. Vēl pirms „Spēlmaņu nakts” žūrija ir nosaukusi nominantus. Diskutē teātra kritiķi Henrieta Verhoustinska un Atis Rozentāls (abi strādāja „Spēlmaņu nakts”žūrijā, Atis Rozentāls ir arī tās priekšsēdētājs), dramaturgs un režisors, un LR3 „Klasika” raidījuma „Šņorbēniņi” vadītājs Lauris Gundars, Latvijas Radio žurnāliste Laima Slava.

“Šī teātra sezona ir neraksturīgi klusi pagājusi, ir bijuši ļoti maz mēģinājumi graut tradicionālo teātri. Revolucionāru uzdrīkstēšanos bijis maz. Tāpēc īpaši augstu vērtējami gadījumi, kad šādi mēģinājumi bijuši. Man ļoti patīk, kad cilvēki uzdrīkstas. Bet tas nenozīmē, ka sezona bijusi slikta, tā bijusi vienmērīgāka par dažām iepriekšējām un ne tik spilgta savos galējos punktos,” analizē Henrieta Verhoustinska.

“Šogad bija tādi gaidīšanas svētki: šeit gan jābūt – it kā ir un it kā nav, šeit gan būs – atkal it kā ir un it kā nav. Visu laiku mēs gājām no notikuma uz notikumu un daudzos gadījumos emocijas bija mazliet zem gaidītā. Tad es domāju, ka tā nav nekāda traģēdija. Šī bija tāda māksliniecisko līdzekļu “piešaušanas” sezona. Režisori izmeta kaut kādus āķus – strādā, nestrādā. Dažos gadījos jā, citos mazāk,” uzskata Atis Rozentāls. “Bet nevar teikt, ka netika meklēts, bija tāds laboratorijas process, bet netika uzlēkts līdz tam augstākajam. Tajā pašā laikā evolūcija tomēr ir pēdējos gados bijusi būtiska. Domāju par to, ko domā, ejot uz teātri, iesīkstējuši tradicionālais skatītājs, ja mums tāds vēl ir, jo viņam vairs īsti nav piedāvājuma. Mums nav uz lielās skatuves kaut kas ļoti tradicionāls. Paradigma ir pēdējos gados būtiski pārbīdījusies. Ja paskatāmies to piedāvājumu un paskatāmies, ko nākamā gadā teātri grasās iestudēt, tur nekāds naftalīns nevējo. Tur ir pietiekami daudz, ja ne radikālu, bet meklējumu.”

“Manuprāt šī sezona izceļas ar iestudējumiem, kurus daudzi skatītāji nepieņem. Savukārt man šie iestudējumi ir visvairāk aizskāruši, uzrunājuši un esmu tajos guvusi ko jaunu,” atzīst Laima Slava.

“Mans teātra skatīšanas ritms ir citāds. Man ir loģika. Arī raidījumu “Šnorbēniņi” mēģinām veidot pēc šīs loģikas, ņemot atsevišķu problēmu vai tēmu un tad attiecīgi ir vairākas izrādes, kurās tas ir redzams. Šajā sezonā es esmu varējis ne tikai uz mirkli padomāt, kas notiek latviešu teātrī, bet esmu bijis spiest vispārināt kaut ko, ko parasti nedaru. Virspusēji skatoties – tāda pati sezona kā visas, tajā pašā laikā ļoti labs teātris ir Latvijā,” skaidro Lauris Gundars.