Aizvadītās nedēļas nogalē Latgalē piedzīvoti divi zīmīgi notikumi kultūras dzīvē: Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā atklāta jaunā izstāžu sezona, kurā pirmo reizi Latvijā ir iespēja apskatīt Edvarda Munka oriģināldarbu. Savukārt Latgales vēstniecībā "Gors" krāšņi un emocionāli izskanējusi Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja Sigvarda Kļavas izauklētā iecere, Latvijas simtgades veltītam koncertuzveduma četru stāstu cikla “Latvijas gredzens”  pirmais stāsts, kas veltīts Latgalei.

 

Rotko centra ceturtās sezonas jaunās izstādes

Daugavpils Marka Rotko mākslas centram šogad aprit ceturtā gadadiena. Tā tiek svinēta ar jaunās izstāžu sezonas atklāšanu, kurā viens no ievērojamākajiem notikumiem ir eksponētais norvēģu gleznotāja, ekspresionisma aizsācēja Edvarda Munka orģināldarbs. Tas gan nav slavenais Munka darbs “Kliedziens”, bet gan viens no mākslinieka daiļrades sākuma veikumiem „Advokāta Ludviga Meijera portrets”.

Uz Daugavpili Munka orģināldarbs nogādāts no Tronheimas Mākslas muzeja, Norvēģijā. Daugavpils ir Tronheimas sadraudzības pilsēta. Šo gleznu Tronheimas muzejā pamanīja Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītāja vietnieks Māris Čačka, viņš uzrunāja muzeja pārstāvjus par iespēju gleznu atvest uz Latviju.

“Ir prieks, ka Munks ir šeit, jo tā bija ideja, ko mēs lolojām kādus divus gadus, ka varētu būt Munks, varētu būt vēl kāds slavens mākslinieks un vēl kāds. Lai savā veidā radītu dialogu starp Rotko un kādu tikpat vērtīgu, tikpat pazīstamu mākslinieku, kas veidojis noteiktas nācijas kultūru,” stāsta Māris Čačka.

Tronheimas muzejā ir tikai viena Munka glezna, tāpēc tā ir liela uzticēšanās pusgada garumā savu vērtīgo īpašumu izrādīt Marka Rotko centrā. Tronheimas muzeja pārstāve Ivonne Geislere atzīst, ka sākumā bija satraukta par gleznas transportēšanu, tomēr tagad redz, ka satraukumam nav pamata. Daugavpilī Munka darbs būs drošībā un atbilstošos apstākļos.

“Meijers bija advokāts, viņš prasīja Munkam, lai viņš viņu uzglezno, un viņš bija gatavs samaksāt par audeklu, un, ja viņam patiks mākslas darbs, arī pat to maksātu 100 kronas, bet viņam nepatika un viņš nenopirka to, tā rezultātā Tronheimas muzejs pēc laika to ieguva. Tas bija 1909. gadā,” par darbu stāsta Ivonne Geislere.

Taču jaunajā izstāžu sezonā bez Munka orģināldarba  ir apskatāmas vēl sešas vērienīgas izstādes. Jaunā sezona piedāvā vietējo un ārvalstu mākslinieku aktuālo. Aprīļa izstāžu sezona būs skatāma līdz 2. jūlijam, taču Munka oriģināldarbs apmeklētajiem būs pieejams līdz 19. septembrim.

 

Cikla “Latvijas gredzens”  pirmais Latgales stāsts izskanējis "Gorā"

Krāšņi un emocionāli izskanējusi Latgales vēstniecībā „Gors” Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja Sigvarda Kļavas izauklētā iecere, Latvijas simtgades veltītam koncertuzveduma četru stāstu ciklam “Latvijas gredzens”  pirmais Latgales stāsts. To izstāstīja Latvijas radio koris kopā ar tradicionālās mūzikas pārstāvjiem un Latgales katoļu baznīcas priesteriem. Latgales gredzenam speciāli tika veidots mūzikas instruments no māla, kas gan vizuāli, gan skanējuma ziņā paspilgtināja Latgales iezīmes. Instruments sastāv no vairākām daļām, veidots no 38 dažādu izmēru māla podiem. Nosaukts par lamellafonu. Tas tapis Krāslavas novada mūzikas instrumentu meistara Aleksandra Maijera darbnīcā, viņš pats arī piedalījās koncertuzvedumā. “Latgales gredzens” – koncertizrādē „Rakstiem un skaņai” – kopā savijas tradicionālā mūzika un garīgie dziedājumi, tautas dziesma un Svētie Raksti, dzīvās balsis un seni arhīvu ieraksti no folkloras krātuvēm. Koncertizrādi paspilgtināja video ainas, kas kā caurspīdīgs plīvurs tika projicētas starp koncertuzveduma dalībniekiem un skatītājiem zālē. Tās bija ainas no baznīcām un Latgales dabas skati. Kristīne Kārkle ir viena no Latgales gredzena dalībniecēm, dzimusi un augusi Latgalē, tāpēc viņai šis stāsts ir īpaši tuvs.

“Ļoti aizkustinošs man liekas, tik labi izstāstīts tas latgaliešu stāsts, es esmu pati latgaliete, šķiet, ka visas dzīves sastāvdaļas ir ietvertas šajā vienā uzvedumā. Arī es esmu augusi katoļticīgā ģimenē, kur spēcīgas tautas tradīcijas, tāpēc viss šis likās īpaši tuvs un aizkustinošs. Tā, ka katru reizi liekas, ka varētu apraudāties, aiz tā skaistuma un brīnuma, kas ir šeit,” bilst Kristīne Kārkle.

Latgales gredzenā piedalījās arī pieci priesteri, kas apliecināja, ka Latgalē tautas tradīcijas, dziesmas un paražas ir cieši savijušās kopā ar garīgo pasauli. Priesteris Rinalds Stankēvičs atzīst, ka tā ir lūgšana, lūgšana ne tikai par šo pasākumu, bet par Latgali un Latviju.

Klausītāji atzīst, ka šis ir patiess un skaists uzvedums par Latgali, par tās kultūru, ticību un valodu.

Koncertuzvedumi “Latvijas gredzens” tiks veltīti visiem četriem Latvijas novadiem. Konceptuāli atšķirīgie stāsti tiks izstāstīti un parādīti divu gadu laikā līdz Latvijas simtgadei. Latgales gredzens šobrīd ir izskanējis Latgales vēstniecībā Gors, taču jau šajā nedēļā Latgales stāstu varēs dzirdēt un sajust Jelgavā un Cēsīs, savukārt nākamajā nedēļā Liepājā.