No 24. oktobra raidījumā Kultūras Rondo skanēs sižetu sērija "Versija latvieši: liecības par Latviešu etnogrāfisko izstādi pirms 120 gadiem", vēstot par nozīmīgo izstādi, kuru atminoties no 27. oktobra Latvijas Nacionālās vēstures muzeja izstāžu zālēs Brīvības bulvārī 32 būs skatāma izstāde “Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde”.

Pirms 120 gadiem rīkotā Latviešu etnogrāfiskā izstāde kļuva par pirmo un lielāko latviešu tautas un tās vēstures, kultūras un sasniegumu reprezentācijas pasākumu 19. gs. beigās, turklāt ar nepārprotamu pieteikumu atrasties līdzās citām nācijām vēstures un valodas vērtībās, nacionālās kultūras sasniegumu, saimniecisko centienu ziņā.

Izstādi organizēja Rīgas Latviešu biedrība un izstāde notika 10. Viskrievijas arheoloģiskā kongresa ietvaros no 1. augusta līdz 15. septembrim īpaši būvētos paviljonos, kas bija izvietoti apmēram 2 hektārus lielā teritorijā vietā, kur šobrīd atrodas Nacionālais teātris un laukumā starp pilsētas kanālu un Lielo Jēkaba ielu, kas mūsdienās ir Kronvalda bulvāris.

"Šo ēku būvniecība sākumā bija projekts, ko izstrādāja arhitekts Konstantīns Pēkšēns. Seno dzīvojamo māju rekonstrukcijas veidoja pēc arhitekta Aleksandra Vanaga uzmērījumiem un arī pēc Mikus Skrūzīša ieteikumiem. Tad to izsludināja vairāksolīšanā 1896. gada 9. maijā. Jau 17. maijā sākās būvniecība. Uzvarēja namdaris Pēteris Puselis. Par 7575 rubļiem viņš apņēmās uzbūvēt izstādei šīs ēkas. Jūnija beigās tās bija gatavas un varēja sākt iekārtošanu. Tagad pa galvu pa kaklu sākas iekārtošana. Bet parasti jau viss beidzas labi. Pēdējās naktīs visi nakšņo uz vietas, strādniekiem piegādā alu un sviestmaizes, kādu stiprāku dzērienu. Visu uztaisa un atklāj ar lielām svinībām.” stāsta LNVM Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Stinkule.

Izstāde rādīja plašu latviešu dzīves panorāmu,18 nodaļās bija izstādīti vairāk nekā 8 tūkstoši eksponātu. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā atrodas lielākā daļa līdz mūsdienām saglabāto 1896 .gada izstādes priekšmetu. Taču lai tos apzinātu, mūsdienās ir vajadzīgs detektīva cienīgas iemaņas.

Tādas noteikti piemīt Initai Heinolai, LNVM Apģērbu un tekstila kolekcijas galvenai glabātājai. Nacionālā vēstures muzeja krājumā pie priekšmetiem vai apģērbiem nav zīmīte, ka, lūk, tieši šis pastalu pāris vai cimdu pāris bija apskatāms toreiz Etnogrāfiskajā izstādē, taču Inita Heinola atklājusi ar linu diegu uzšūtus numuriņus, kas apliecina, ka priekšmets bijis izstādīts šajā izstādē.

Lai gan lielākā izstādes eksponātu daļa bija tradicionālie tērpi, darbarīki, izstāde kultūras vēsturē iegājusi kā pirmā latviešu mākslinieku izstāde. Tāpat Etnogrāfiskās izstādes laikā notika koncerti un arī grandiozi teatralizēti latviešu tradīciju uzvedumi, kuru scenāriji uz vairākām lappusēm pēc tam bija ievietoti laikrakstā.