Digitālas gleznas, foto un video instalācijas, dažādas virtuālās vides jauno mediju mākslinieku izstādē “Virtualitātes un realitātes”. Plašāk par RIXC mākslas un zinātnes festivālu Kultūras Rondo studijā saruna ar festivāla organizētāju, mākslinieci Rasu Šmiti, izstādes producenti Dainu Siliņu un mākslinieci Zani Zelmani.

"Virtualitātes un realitātes" ir šīgada "RIXC" Mākslas un zinātnes festivāla tēma, kas aplūkos, kādi ir virtuālās realitātes tehnoloģiju ieviestie jauninājumi un ko tie sola sniegt mākslas, izglītības, izklaides industriju un jaunu zināšanu attīstībā. Jaunās virtuālās vides tiks aplūkotas arī plašākā sabiedrības pārmaiņu kontekstā, salīdzinot ar to priekšgājēju – telefonu, televīzijas, interneta un mobilo tālruņu – radītajām pārmaiņām.

"“Virtualitātes un realitātes”  ir šī gada festivāla un izstādes tēma, jo no jauna pienācis mirklis, ka virtuālā realitāte un imersīvās jeb mūs aptverošās tehnoloģijas ir kļuvušas aktuālas, jo vieglāk pieejamas," atzīst Rasa Šmite. "Tas ir liels izaicinājums un māksliniekiem noteikti interesanti. Tas arī liek jautāt, vai ir vajadzīgs lineārs sižets, jo tagad ir iespējams parādīt epizodes, kas pārklājas, gan filmu industrijā, gan mākslā. Mākslā pat vēl interesantāk, jo tā rada tēlu. Festivālā piedāvā iepazīties no mākslas skatījuma, jo tas parādā dažādus veidus, kā jaunās virtuālās pieredzes pie mums ir atnākušas."

Festivāla konferences programmā piedalās 80 cilvēki no 30 pasaules valstīm konferencē. Programma ir ļoti piesātināta un norit divās paralēlās sesijās. 

Savukārt "kim?" Laikmetīgās mākslas centrā līdz līdz 28. novembrim aplūkojama izstāde "Virtualitātes un realitātes". Rasa Šmite bilst, ka īpaši apmeklētāji tiek gaidīti šajā nedēļas nogalē, kad par katru darbu varēs pastāstīt vai nu pats mākslinieks vai īpaši apmācīts gids.

"Izstādē ir aplūkojami 25 darbi. Izstādes kurators Raitis Šmits labi zina, kā panākt, lai izstāde būtu vienots veselums. Lai arī tēma ir "Virtualitātes un realitātes", tas nenozīmē, ka visi darbi ir aplūkojami tikai virtuālās realitātes maskās. Daļa ir virtuālā realitātē balstīti, ir video darbi, foto izdrukas, objekti. Producējot šādu izstādi, aizraujošākais ir, kā panākt tematiski saistītu, bet mediju ziņā daudzveidīgu izstādi," vērtē Daina Siliņa.

“Digitalizētas akmens fosilijas, kas atrastas Ziemeļvidzemes augstienē. Tās ir ievietotas virtuālā vidē – ieskanētas," par savu darbu stāsta Zane Zelmane. "Kad skatītājs uzvelk virtuālās brilles, viņš nonāk uz šīs akmens parauga virsmas, kas maina skatītāja perspektīvu. Viņš ir samazināts līdz smilšu graudam un var apskatīt akmeni no cita skatupunkta. Mans mērķis paskatīties uz ļoti senām lietām no jaunas perspektīvas un skatupunkta. Darbā mainās skatupunkti, kā var aplūkot akmeni."

Ieskicējot izstādes darbus, Daina Siliņā stāsta par Švieces mākslinieka Marka Lī virtuālās realitātes instalācija "10 000 kustīgu pilsētu – vienādas, tomēr dažādas", kas apskata urbanizāciju un globalizāciju digitālajā laikmetā. Darba vērotāji virzās caur virtuālajām vidēm vietnēs "YouTube", "Flickr" un "Twitter", kuras ir veidojuši citi lietotāji. Lietotājs piedalās mūsdienu sociālajās kustībās un veic virtuālo ceļojumu attēla un skaņas kolāžās, piedzīvojot lokālas, kulturālas un lingvistiskas līdzības un atšķirības. Virtuālajā telpā šī informācija tiek atspoguļota uz kubiem, kas slejas dažādos augstumos, radot savdabīgu debesu malu. Darbs rāda, kā mūsdienu pilsētas ikdienā mainās un tuvojas šai virtuālajai ilūzijai.

"Vienkārši uztverams un estētiski baudāms darbs," tā Daina Siliņa.

Savukārt šveiciešu māksliniece Melodija Mosē pārceļ virtuālajā realitātē, ietekmējoties no Salvadora Dalī, videospēlēm un datorprogrammām. Tas ir abstraktāks fantāzijas ceļojums. Ļoti poētisks Žaka Berkontes no Francijas darbs.