Latvijas Nacionālajā operā tapis jauns Žorža Bizē operas "Karmena" iestudējums. Laikmetīgo iestudējumu veidojusi komanda no Francijas - režisore, video koncepcijas autore un māksliniece Marija Eva Sinjerola, scenogrāfs Fabjēns Tenjē, kostīmu māksliniece Yashi, gaismu mākslinieks Filips Bertomē - sadarbībā ar Latvijas māksliniekiem – iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents ir Jānis Liepiņš, diriģents Normunds Vaicis, horeogrāfs Guntis Spridzāns un video mākslinieks Artis Dzērve.

„Ja man būtu jāizvēlas, es laikam vairs negribētu redzēt vienkārši klasisku „Karmenu”, kurā varētu paredzēt katru gājienu,” sarunā Kultūras Rondo atklāj režisores asistente Dace Volfarte. „Bet, kad bija koncepcijas prezentācija, likās, ka "nu ir vakars". Taču šeit bija pamatota un motivēta koncepcija. (..) Režisorei bija dziļš pamatojums, kāpēc ielikusi „Karmenu” lielpilsētas priekšpilsētā, kāpēc viņa ir pretmets apkārt dzīvojošiem cilvēkiem. Viņai tas bija dziļi izsāpēts un motivēts.”

Režisore Marija Eva Sinjerola operas darbību ir izvēlējusies pārcelt uz lielas pilsētas nomali – vietu, kur cilvēkus no ārpasaules izolē arhitektūra un kur ēkas piespiedu kārtā liek ķermeņiem atrasties smacējošā tuvībā. „Tāpat kā daudzās priekšpilsētās visā pasaulē sievietes šeit nevar justies brīvas pašas savā teritorijā, kur bieži vien visa vara pieder vīriešiem. Šajās netīrajās sienās, kur pastumšana malā, izsekošana, uzmācīgi skatieni un pat izvarošana liek sievietēm dzīvot pastāvīgās bailēs, Karmenas tēls ir ideāls pretstats šādam sievišķības veidam. Sievietes viņu apbrīno un ienīst, vīrieši iekāro un nosoda. Naids, ko viņa izraisa, dzimst no iekāres, kuru viņa rada. Karmenas ķermenim jākļūst par pretstatu ēku betona konstrukcijām un vienlaikus – par priekšpilsētu sabiedrības jaunā feminisma vēstnesi,” uzskata Marija Eva Sinjerola.

Īpaša nozīme izrādē ir arī dejai. Horeogrāfs Guntis Spridzāns atzīst, ka tas ir liels pagodinājums strādāt operā un uz lielās skatuves iestudēt hip-hop deju laikā, kad pat mūsdienu deja netiek uz lielās skatuves. „Uzvedumā piedalās labākie un pieredzējušākie hip-hop dejotāji Latvijā un arī viņi devuši lielu ieguldījumu deju izveidē,” bilst Spridzāns.

Spridzāns skaidro, ka viņam nav bijis sarežģīti pieņemt klasisko mūziku, bet vajadzēja kā horeogrāfam atrast risinājumu, jo hip-hop deja radīta ar citu mūziku parasti.

Horeogrāfija Bizē operai hip-hop stilā – tas nav vienkārši!

Arī Volfarte norāda, ka viņas praksē LNOB nav bijis līdz šim operas iestudējums, kur tik liela loma ir dejotājiem. Režisore teikusi, ka dejotāji iestudējumā ir dvēsele, ēnas, putni, visi simboli, kurus vēlējusies ietvert izrādē.

Mikaēlas lomas atveidotāja Laura Teivāne atklāj, ka šī izrāde un loma bijusi viņas pirmā pirmizrāde tik lielā lomā, tāpēc arī atbildība bijusi liela, jo visi zina, kā tam jāskan. Gandarījums pēc pirmizrādes ir! Lomas izveidē dziedātāja centusies saglabāt režisores iecerēto koncepciju, tomēr arī paturot savu redzējumu par Mikaēlu. Diskusijas par režisores redzējumu bijušas daudz, tomēr beigās „režija ar manu iekšējo monologu sasaucās”, bilst Teivāne.