2018. gadā Latvija, Lietuva un Igaunija būs centrālās viesu valstis Londonas starptautiskajā grāmatu tirgū, tāpēc šogad Frankfurtes starptautiskajā grāmatu gadatirgū valdīja īsta darba atmosfēra Latvijas Nacionālajā stendā, kur strādāja literārie aģenti, izdevēji, poligrāfisti un platformas “Latvijas literatūra” pārstāvji.

“Frankfurte ir viena no nozīmīgākajām platformām Latvijas grāmatniecības un literatūras jomai izejot eksportā. Frankfurtē pulcējas visi nozīmīgākie nozares spēlētāji no visas pasaules," sarunā Kultūras Rondo atzīst Kultūras ministrijas kultūrpolitikas departamenta vecākā referente Līga Buševica. "Prieks, ka stendā šogad bija liela rosība. Trīs literārie aģenti nepārtraukti tikās ar ārvalstu izdevējiem. Visi atzīst, ka beidzot sakustējusies sadarbība ar izdevējiem un ir panākta uzticība. Lai darījumi notiktu, jātiekas vairākus gadus un jāstrādā. Viens no aspektiem, ko literārie aģenti minēja - mūsu fokusa tirgus pēc Londonas varētu būt Vācija." 

Sandra Šarlote Šomase no “Dardedze hologrāfija” atklāj, ka bijusi pārsteigta, ka uz stendu nāca daudz cilvēku, kas jautāja arī konkrēti par tipogrāfiju. Pieredze šogad Frankfurtē pierāda, ka tur uzņēmums būs arī turpmāk. Sandra Šarlote Šomase arī bilst, ka ir lepna, ka viņas uzņēmums ir kopā tirgū ar Latvijas stendu. 

Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, kuras vadībā Latvija gatavojas Londonas 2018 grāmatu tirgum vērtē, ka Latvijas stends jau ir kļuvis par mazu, vajag vairāk vietas, jo izdevēji un arī poligrāfi tiekas tieši Latvijas stendā. “Tā ir identitāte un piederība, kas mums ļoti patīk,” norāda Inga Bodnarjuka-Mrazauskas.

Šoreiz Frankfurtes grāmatu tirgū bija daudz darba tikšanos. Turklāt šis ir pirmais tirgus, kur varēja redzēt atdevi izdevēju, kas tika aicināti uz Latviju, vizītēm. Tāpat veidojas jauni kontakti, un šis tirgus ir vēl pēdējā salaišanās ar sadarbības partneriem pirms Londonas gadatirgus.

“Nupat pierādījies, ka īstu atdevi tirgos sajūti pēc trim gadiem. Tad klienti tevi atpazīst un sāk nopietni uztvert, saprot, ka nepazudīsi. Ja redz, ka interese turas pēc viena, diviem gadiem, trešā gadā nopietni apsvērs un paņems. Tāpēc arī literāro aģentu darbs šogad Frankfurtē ir īpaši saspringts,” atzīst Inga Bodnarjuka-Mrazauskas.

“Beidzot plūcam sava darba augļus. Pirmā reize, kad tik intensīvs darba grafiks. Ir izveidojusies sadarbība ar izdevējiem no vairākām valstīm. Mēs esam piespieduši viņu interesēties par latviešu literatūru. Strādājam ar angļu, sākam skatīties Vācijas, Itālijas virzienā. Esam daudz izdarījuši, bet saskaramies ar jautājumu par kvalitatīvu tulkojumu nodrošināšanu,” atzīst viena literārām aģentēm Žanete Vēvere-Paskvalīni.

“Ja Londona būs galapunkts, tas būs bēdīgs rezultāts," vērtē Žanete Vēvere-Paskvalīni. "Ja darbu neturpināsim, par mums ātri aizmirsīs, līdzekļi būs palaisti vējā. Tagad mums ir iespēja, ir tulkojumi. Nākotnē būtu jāstrādā ar citiem tirgiem – ar Vāciju, Franciju, Itāliju.”

“Ar Londonas projekta finansējumu esam ielikuši pamatu sistēmai, lai saprastu, kā iespējams strādāt ar Latvijas literatūras eksportēšanu. Ir svarīgi to noturēt, lai strādātu tālāk. Skaidrs, ka tik vērienīgs finansējums nebūs, bet nebūs jāatgriežas nulles punktā,” komentē Līga Buševica.

Gribētos cerēt, ka iesāktais būs ilgtermiņa stratēģija un nepārtrauktība, piesardzīga nākotnes prognozēs ir Līga Buševica, pēc Londonas ir jāvērtē rezultāti, ir jāsaprot, kas ir svarīgi un ko gribam noturēt, kas ir minimālās lietas, lai tālāk sekmīgi strādātu Latvijas literatūras eksportā.