“Latvijas gredzens” ir Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja, diriģenta Sigvarda Kļavas lolota ideja – četros atšķirīgos muzikālos koncertuzvedumos izcelt un parādīt katra Latvijas novada savdabību, bagātību un kultūrvēsturiskos rakstus.

“Nav tā, ka izdomāju un uz to ieciklojos. Katrs jauns radošo draugu piedāvājums var ienest būtiskas korekcijas. Visu ieplānot nevar pirms “ražošanas sākuma”. Došanās pie šī stāsta ir dzīvs organisms. Man brūk daudzas pašpārliecinātas sajūtas, kas bija pirms tam, tā ir laba zīme, ka necenšamies pāradīt iekonservētu pasākumu, tā tas būs. Iespējams, ka pa jebkuru novadu varam uztaisīt citādu stāstu. Iespējams, 150. gadadienā būs citi stāsti no cita rakursa,” tā četru koncertuzvedumu "Latvijas gredzens" tapšanas procesu raksturo projekta "Latvijas gredzens"muzikālais vadītājs, diriģents Sigvards Kļava.

„Latgales gredzens'' šajā nedēļā piedzīvoja pirmo plašo mēģinājumu – un ļāva izjust, kā koncertizrādē “Rakstiem un skaņai” savīsies tradicionālā mūzika un Svētie raksti, skanot dzīvajām balsīm un arhīvu ierakstiem, etnomūziķiem uzstājoties kopā ar priesteriem.

Ar "Latgales gredzenu" cikls sākas, jo šogad ir Latgales kongresa simtgade, bet Zemgale gredzens noslēgs šo ciklu 2018. gada rudenī, jo Zemgale ir mūsu prezidentu, kareivju, stipro sieviešu un zemes barotājas novads. Koncerta "Rakstiem un skaņai" pirmizrāde būs šā gada 22. aprīlī Latgales vēstniecībā "Gors".

“Ir sajūta, ka turpinu, to, kas man ir svarīgi un interesējis - mēģināt pietuvoties cilvēkiem, saprast kaut ko sev un parādīt skatītājiem,” tā par savu līdzdalību “Latgales gredzena" veidošanā bilst māksliniece Katrīna Neiburga un par sevi, saka, ka viņai ir cikla veidošanā “iekritusi Latgale, esmu zemgaliete, kura ļoti labi jūtas Kurzemē, bet dievina Latgali”.

Uzveduma veidošanas gaitā Neiburga ir viesojusies un filmējusi pie priesteriem, kas iesaistījušies “Latgales gredzena” veidošanā. “Latgale ir vieta, kur baznīca savienojas ar tautas mūziku un tradīcijām, tā ir mijiedarbība. Brīnišķīgs laiks, kad varēju baznīcā un runāties ar priesteriem, ka bija dota iespēja interesēties par to, kas varbūt nekad nebūtu ienācis prātā,” vērtē Neiburga.

“Nevarēju iedomāties, ka ir lietas, kas var izmainīt sajūtas. Uzvedumā skan Aglonas bazilikas ērģeles. Un arī zvani. Tos spēlēju es. Kad bija tā laime uzkāpt pašā bazilikas augšā un pašam iekustināt to milzīgo zvana mēli.

Jūti, ka striķis ir savienojuma vertikāle – tur augšā un tur lejā, tu redzi, kā tas zvans aicina tās babiņas un onkus, un visus ticīgos pa lielo Aglonas plašumu, un viņi tev tuvojas. Jocīga sajūta, ka zvans, kas pats ir jaudīgs signāls, ka vari sajūties ļoti droši un ar kaut ko savienojies. Ceļš pie šī projekta ir pilns ar sajūtām, ka pieskaries kaut kam tādam, kas tevi dara stiprāku. Pēkšņi redzi atkal jaunu enerģijas avotu,” sarunu turpina Sigvards Kļava.

“Ja kādam būtu uzdevums stundas laikā pastāstīt par Latgali, neviens to nevarētu. Šim koncertam tas izdevies,” vērtē priesteri, kas piedalīsies uzvedumā.

Latgales koncerta režisore Inese Mičule atzīst, ka “šādi darbi, šādas iespējas mani bagātinājušas iekšēji. Esmu atklājusi par vietu, kur esmu augusi un uztvērusi pašu par sevi saprotamu, dziļākus slāņus. (..) Jūtos gandarīta, ka Latgale turpina mani barot un atkal atklāju kaut ko jaunu. Iekšējais lepnums aug, ka barojos no šīs vietas.

“Nedomāju, ka konkrētam datumam jābūt pagriezienam. Manī piedzima Latgales gredzena vibrācija Aglonas bazilika zvanu tornī, stāvot zem lielā zvana. Tā vibrācija iekustināja ko vārdos nenosauktu, gribētu, lai cilvēki sajūt to vibrāciju un tam nav jāsaistās ar datumu kalendārā,” atklāj Mičule.

"Domāju, ka Latgales gredzens ir jāredz katram latvietim. Skan skaļi, jo tā ir esence stāstam par novadu, mūsu versija. Kāpēc neredzēt to, ko citi ar radošo dvēseles spēku, ar zināšanām radījuši un vēstī tālāk," uzskata Mičule.

Roberts Rubīns, kurš būs "Zemgales gredzena" kino koncerta “Vēstures palos” režisors un video mākslinieks, atzīst, ka šis novads viņa ir atklājums. Pats ar to nav saistīts, jo dzimis Rīgā un ir pārliecināts latgalietis, jo daudz laika bērnībā pavadīts un no Latgales nāk viņa tēvs.

"Kurzemes gredzena: lielkoncerta “Pūt, vējiņi” režisors kurzemnieks Reinis Suhanovs atklāj, ka šajā novadā patiesi jūtas vislabāk un Kurzemes atslēgas vārdi ir “lepnums un bagātība”, kas arī savā ziņā raksturos Kurzemes koncertu, kas būs vērienīgs izpildītāju un skaņdarbu daudzveidībā.

“Kurzemē jebkurā vietā sajūta par māju garšu. Latgalē esmu ciemos, Vidzemē strādāju, bet arī esmu ciemos. Zemgale man ir vismazāk saprotama, tas plašums, kur nav aiz kā paslēpties, neviena paugura. Ar Zemgali man nav nodibinātas attiecības,” stāsta Suhanovs. Viņš arī uzskata, ka Latvijas novadi ir ārkārtīgi atšķirīgi un to nosaka vēsturiskais un emocionālais konteksts.