"Iespējams, ka šis ir pirmais gads, kad sīvā sacensībā satiekas trīs spēcīgi autordarbi. Tas nozīmē, ka ir kaut kas mainījies visā latviešu kino attīstības procesā. Nobriedušas klasiķu personības, ir ienākuši jauni vārdi. Notikušas labas pozitīvas lietas, ceru, ka tas tikai sākums," raidījumā Kultūras Rondo nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" rezultātus vērtē Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.

Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" pasniegšanas ceremonijā 12.oktobrī labākās spēlfilmas godu izpelnījusies Renāra Vimbas spēlfilma "Es esmu šeit", taču ievērojams balvu skaits - septiņi "Lielie Kristapi" tikuši Lailas Pakalniņas filmas "Ausma" veidotājiem, ieskaitot balvu "Labākais spēlfilmas režisors".

Rietuma skaidro, ka vēsturiski izveidojies, ka nacionālā kinematogrāfa spēku vērtē pēc spēlfilmām. Varbūt tas citu žanru pārstāvjiem šķiet netaisnīgi, bet tāda ir tradīcija. Pasaules kino tendences diktējošie festivāli pamatā izrāda spēlfilmas, un lielā sacensība ir starp spēlfilmām.

"Esam mazliet izbāzuši galvu no tradicionālās mitoloģijas burciņas, ka latviešiem ir spēcīgais animācija kino, un vēsturiski spēcīgs dokumentālais kino, bet ar spēlfilmām, kā nu ir, tā ir," komentē Rietuma.

Rietuma atzīst, ka balvu pasniegšana ļauj izanalizēt hronoloģiski iezīmētu procesu gada garumā – kas noticis Latvijas kino. Latvijas kino noticis gana daudz labu lietu.

Tam, ka Latvijas kino pēdējā laikā ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, piekrīt arī režisors Andis Mizišs. 

"Latvijas kino nav kino pabērna lomā. Lielajos festivālos redzam kādu latviešu filmu grozāmies un arī atvedam pienācīgas balvas mājās," uzskata Mizišs.

"Lai arī spēlfilmas bija tikai trīs, konkurence bija pietiekami liela, katrai bija savas kvalitāšu daudzums, žanriski atšķīrās." komentē Mizišs. "Bija grūti izšķirties. “Ausma” it festivālu filma, autordarbs, filma sagatavotam skatītājam, kurš mazliet orientējas kino, kurš kino arī māk skatīties, redzēt zemtekstus simbolus, atsauces, citātus. "Es esmu šeit" - plašai publikai un tajā pašā laikā mākslas darbs, nav ierindas kino. "Pelnu sanatorija" - smalks režisora niansēts skatījums ar fantastisku galvenā aktiera darbu. Katra no filmām tik atšķirīga, Izšķiršanās nebija viegla. Tās ir filmas, kas noskanējušas pasaulē. 

"Kannu kino festivāla uzvarētāju listē pēdējos gados reālisma tendence, kas tiek sablīvēta līdz žanriskām kvalitātēm ir viena no aktuālām. "Es esmu šeit" to pārstāv: reālisms, dzīves faktūra, kas pateicoties režisora prasmei, ir sablīvēta stāstā ar spriedzes atsperi," analizē Rietuma.

Žūrijas pārstāve Traibekas Starptautiskā filmu festivāla filmu programmas kuratore Jūle Mare Rozīte bilst, ka bijušas sīvas diskusijas par filmā “Ausma” un “Es esmu šeit” līdz pēdējam brīdim. Savukārt pašai bijis izaicinājums vērtēt ne tikai filmu vispārējo kvalitāti, bet arī skaņu un montāžu. Turklāt iespēja skatīties filmas uz lielā ekrāna atgādinājusi, ka svarīgi ir pareizā vidē skatīties kino. 

Domājot par “Lielā Kristapa” nākotni, Rietuma norāda, ka nākamā gadā vajadzētu vienoties par citu festivāla norises laiku, jo gan skatītāji, gan kino dzīvē iesaistītie ir jau pārguruši no rudens kino festivālu maratona. ““Kristaps” varētu notikt citā laikā un fokusēt lielāku skatītāju uzmanību,” rezumē Rietuma.

Latvijā aizvadītā gada laikā tapušās filmas “Lielajā Kristapā” šogad vērtēja žūrija, kuras sastāvā darbojās Latvijas un ārvalstu kino eksperti: Marina Ajaja (Maryna Ajaja), Sietlas Starptautiskā filmu festivāla pārstāve, Bruno Aščuks, producents, Latvijas Kinoproducentu asociācijas pārstāvis, Zane Balčus, FIPRESCI Latvija pārstāve, Rīgas Kinomuzeja vadītāja, Andis Mizišs, režisors, Jānis Nords, režisors, Toms Maksorlijs (Tom McSorley), Kanādas Filmu institūta pārstāvis, Jūle Mare Rozīte, Traibekas Starptautiskā filmu festivāla pārstāve, Irma Simanskite (Irma Simanskyte), Lietuvas Nacionālā kino centra pārstāve. 

Raidījuma Kultūras Rondo tviteraptaujā “Lielo Kristapu” ieguva filma “Pelnu sanatorija”.