Lielā Mūzikas Balvas pretendentus izvēlas profesionāļu žūrija. Tā darbojas visu gadu, apmeklējot muzikālos notikumus un vērtējot tos. Janvāra sākumā tiek paziņoti nominantu vārdi. Par laureātiem žūrijas komisija balso balvas pasniegšanas dienā. Šoreiz tas notiks 7.martā. Kultūras Rondo atgādina balvai izvirzīto veikumu. Šoreiz stāsts par trijiem meistariem, kuri izvirzīti sadaļā „Gada mūziķis”.

GADA MŪZIĶIS

* Dziedātājs Jānis Apeinis
* Vijolniece Eva Bindere
* Pianists Reinis Zariņš

"Trīs ārkārtīgi dažādi mūziķi katrs savā žanrā. Nominācija parāda, ka visi šie mūziķi atrodas dzīves un karjeras pilnbriedā. Viņus atšķir dažāda pieeja, dažāda skola, bet vieno nemitīga pašattīstība, neatlaidīga un degoša sevis izzināšana, jauna repertuāra apgūšana un neapstāšanās pie sasniegtā," analizē mūzikas žurnāliste Lauma Mellēna.

Dziedātāja Jāņa Apeiņa operas lomu skaits tuvojas četriem desmitiem. Viņš ir viens no vadošajiem Latvijas Nacionālās operas solistiem, kurš aizvadītajā sezonā pārliecinoši parādīja sevi Štrausa operetē "Sikspārnis", Guno "Faustā" un citos iestudējumos.

"Apeinis ir stabilākais baritona partiju izpildītājs Latvijas Nacionālajā operā. Tieši pagājušais gads bijis izaugsmes pilns muzikāli un mākslinieciski. Viņš sasniedzis jaunas vokālās kvalitātes lomās, ko dziedājis arī iepriekš," uzskata Mellēna.

Vijolniece Eva Bindere - viena no Latvijas spožākajām vijolniecēm – spilgta soliste, iejūtīga kamermūziķe, temperamentīga orķestru koncertmeistare, arī izcila pedagoģe.

"Eva Bindere ir viena no spožākajām vidējās paaudzes latviešu vijolniecēm, varbūt pat izcilākā. Viņā ir Ledus un liesma: ziemeļnieciskums un reizē temperamentīgums. Viņas interpretācijas aizrauj ar nesaudzīgu tehnisku perfekciju, ārkārtīgu virtuozitāti un lielu pietāti pret autoru, meklējot ar viņu dialogu. Binderei piestāv 20 un 21. gadsimta mūzika," vērtē Mellēna.

Pianistam Reinim Zariņam aizvadītajā gadā par īpašām virsotnēm  koncertdarbībā izvērtās divu ciklu lasījumi. Latgales vēstniecībā "Gors" klavierspēles meistars kopā ar dejotāju Kirilu Burlovu pārliecināja koncertizrādē "Gadalaiki" – ar Pētera Vaska mūziku, bet Dzintaru koncertzālē atskaņoja Olivjē Mesiāna monumentālo opusu "Divdesmit skatieni uz Kristus bērnu", sarežģīto partitūru spēlējot no galvas un tik augstā mākslinieciskā līmenī, ka vairāk nekā divas stundas klausītāju uzmanība neatslāba ne mirkli.

" Reinis Zariņš ir viens no tiem mūziķiem, kuram ļoti laba skola un liela pieredze ārzemēs, mācoties un strādājot. Šajā sezonā viņš ieguvis agrāk neredzētu pašizpausmes brīvību, kura nekļūst pašmērķīga. Viņš nekad nekļūst teatrāls, vienmēr ir kopsolī ar mūziku, kopsolī ar materiāli, kuru viņš spēlē," norāda Mellēna.

Lielā mūzikas balva tiks pasniegta 7.martā Latvijas Nacionālajā operā. Lielā Mūzikas balva ir Latvijas valsts augstākais apbalvojums mūzikā. 1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrijā pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas tika pieņemts lēmums ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē atzīmēt ar īpašu balvu.