Pagājušā gada novembrī jau 23. reizi tika pasniegta Baltijas asamblejas balva. Mākslā tā tika pasniegta latviešu mākslas zinātniecei Laimai Slavai, par veiksmīgu izdevējdarbību un Latvijas atpazīstamības pasaulē veicināšanu, zinātnē – Igaunijas Genoma centra dibinātājam Andresam Metspalu, bet literatūrā – lietuviešu dzejniekam, esejistam un tulkotājam Vladam Brazjūnam „par poētisko ieguldījumu, savos darbos pievēršoties baltiešu pasaules redzējumam un latviešu, lietuviešu un citu valodu lingvistiskajam mantojumam”. 

Lietuviešu dzejnieks, atdzejotājs, žurnālists, folkloras kustības dalībnieks Vlads Brazjūns. Saruna ar viņu ļau saprast paralēles ar Latvijā notiekošajiem procesiem. Latvijā 70. gados piedzima “Skandinieki”, Vlads Brazjūns bija aktīvs Romoves kustības dalībnieks. Romoves dalībnieki interesējās par folkloras senāko slāni, darbojās kā novadpētnieki – un tam, ka studiju gados to sev atklāja Vlads Brazjūns, nenoliedzami ir liela nozīme arī viņa dzejā.

Brazjūns ir poliglots kā Uldis Bērziņš un Knuts Skujenieks – tās ir tās paaudzes idejas iztulkot visu pasauli savā dzimtajā valodā. Vlads Brazjūns Viļņas universitātē studējis žurnālistiku, tikai tad pārgājis uz leišu valodu un literatūru. Paralēli atdzejojumiem, dzejnieka misijai, strādājis periodisko izdevumu redakcijās, aktīvi rakstījis par kultūrvēstures, ekoloģijas u. c. problēmām, 15 gadus nostrādājis lietuviešu laikrakrata “Literatūra ir Menas” redakcijā, strādājis krievu valodā iznākošajā žurnālā “Vilnjus”, kas ir latviešu “Daugavas” līdzinieks. Uldis Bērziņš savu kolēģi dzejnieku Vladu Brazjūnu nosauc par valodas alķīmiķi, burvi, kura dzejai īpašu garšvielu piedod tas, ka viņš raksta dzeju dialektā. Viņš ir no Pasvāles.

Vlads Brazjūns labprāt uzstājas dzejas un folkfestivālos, taču kad pašam bija jāizvēlas, kurš varētu viņa dzeju nolasīt Latvijas radio latviski, viņš viennozīmīgi izvēlējās Indru Brūveri. Ne tikai tāpēc, ka viņu saista draudzība ar Pētera Brūvera ģimeni, un Indru Brūveri-Darulieni viņš pazīst no bērnības. Viņa dzeju tiešām lasa īpaši, turpinot un atjaunojot sava tēva, arī Vlada Brazjūna un Ulža Bērziņa iedibinātās aizrautīgās dzejas lasīšanas tradīcijas.

Vlada Brazjūna dzeju, starp citu, viegli var atrast internetā. Viņš sevi sauc par novadpētnieku, un tikpat pedantisks viņš ir arī sava dzejas arhīva veidotājs, bez grūtībām, ievadot Vlads Brazjūns meklētājā, var atrast viņa dzejoļus lietuviski, latviski, ar norādēm, kur un kurā gadā dzejolis tapis, kur tas ticis publicēts.