Nacionālajā teātrī Valdis Lūriņš iestudējis Annas Rancānes lugu „Bišumāte un vilkacis”. Izrādes centrā ir stāsts par dzīvi Latgales pierobežā, arī par pagātni, kura joprojām vajā. Izrādes centrā ir stāsts par dzīvi Latgales pierobežā, arī par pagātni, kura joprojām vajā. Un par vēlmi pēc mīlestības. Galvenajā - Aldas lomā - Marija Bērziņa. Par to gandarīta arī darba autore Anna Rancāne.

Nacionālā teātra lugu konkursā, las veltīts Latvijas un teātra simtgadei, Annas Rancānes luga „Bišumāte un vilkacis” ieguva 2.vietu un ir autores debija profesionālā teātrī.

„Bišumāte un vilkacis” – tie ir divi savstarpēji saistīti stāsti no pierobežas un par pierobežu. Pirmā daļa „Madaunīki” un otrā daļa „Kalimbamba”. Vieta, kur varētu būt satikušies lugas varoņi, nav īsti noteikta. Tā varētu būt mazā pierobežas pilsētiņa Kārsava, tā varētu būt arī Piedruja vai Zilupe. Svarīga ir robežas līnija uz ģeogrāfiskās kartes un pierobežas izjūta cilvēkos, uzskata luga autore Anna Rancāne. Pēc pirmizrādes lugas autore atzīst, ka nav vērojusi ne mēģinājumus, ne caurlaides izrādi.

“Bija tā kā jaunatklāsme, kā režisors visu atrisinās. Viņš bija Rēzeknē, braukāja pa Latgali, zvanīja. Kaut teicu, ka vari jaukt visu. Bet viņš ļoti jutīgi to ir uztvēris, " par sava darba iestudējumu bilst Rancāne.

"Var teikt, ka tas ir pārāk skarbs stāsts. Bet šķiet, ka tajā ir tāda kā esence. Nav īsta personāža, kas no dzīves norakstīts. Savilkti kopā visi gadījumi, kas bija un varēja būt un kurus varbūt nezināmām," par lugu turpina Rancāne. Savukārt gaišais fināls vieš cerības, jaunieši tomēr izglābs vecāko paaudzi.

Režisoram Valdim Lūriņam šis ir trešais iestudējums par Latgali. Ar Latgales cilvēkiem satuvinājies jau veidojot izrādes „Latgola.lv -1” un „Latgola.lv -2”.

"Par latgali var tikai kā par dzīvi, man liekas, visīstākā dzīve ir Latgalē. Kad ir sētas, kas pamestas un aizgājušas sen bojā, ir ļoti varenas sētas, kurās nodarbina kaimiņus un varbūt vēl no cita pagasta. Ir samērā jaunas mājas, kas aiznaglotas, jo cilvēki ir prom ārzemēs. Tā ir visa mūsu Latvija,” analizē Lūriņš.

"Kā viņi turas Latgalē, tas ir apbrīnojami, viņi ir īsteni patrioti, ārkārtīgi skaisti gaiši cilvēki, kas neļaus uzkāpt sev uz varžacīm. Ja kāds šajā zemē pabāzīs degunu, Latgale būs pirmie, kas metīsies zem riteņiem," uzskata režisors.

Kā jau teica Anna Rancāne, arī veidojot šo izrādi, radošā grupa ir braukusi un vairāk iepazinusi Latgali. Izrādē redzami Lindas Ģībietes video, kuros gan cūku bēres, gan lauku sētas, kas brīžiem sapludina darbību ar notiekošo uz skatuves. Izrādes scenogrāfs ir Oskars Dreģis. Režisors uzsver, ka šis Annas Rancānes darbs prasa dzīves īstumu, “īstu dzīves patiesību savienotu ar poētismiem un teatrāliem elementiem, tāpēc bija sarežģīti, kamēr atradām nosacīti reālo dekorāciju. Kad to atradām, gājām tālāk un sapratām, ka ir jāparāda notikumi, kas ārpus kadra lugā, lai dabūtu vienotu pludeno līniju. Tā radās piefilmējumi".

Režisors atklāj, ka Rancāne lugas rakstā kā dzejniece un pastāv risks plakani parādīt to, kas dzejā kā faktūrā ierakstīts dziļi. 

Nacionālā teātra lugu konkurss tika izsludināts 2015.gada jūnijā, un tajā piedalījās 19 autori ar 22 lugām. Līdz 2.kārtai tika 11 darbi, kurus izlasīja teātra veidotā komisija. Šajā sezonā tiks iestudēta arī 1.vietas ieguvēja Artūra Dīča luga „Lidojošais Travolta”, to iestudēs Regnārs Vaivars.