Šveicē Lugāno pilsētas vēstures arhīva telpās atklāta jauna ekspozīcija „Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici”. Jaunā ekspozīcija pirmo reizi tapusi ar Latvijas valsts atbalstu. Kultūras Rondo sarunas ar ekspozīcijas veidotājiem un iespaidi Kastņolā un Lugāno. Studijā sarunājas Memoriālo muzeju apvienības vadītāja Rita Meinerte un Šveices ekspozīcijas projekta vadītāja Sanita Kossoviča. Ierakstos uzklausām ekspozīcijas veidotājas Gundegu Grīnumu, Vitu Matīsu, dizaineri Ingunu Eleri, Lugano arhīva vadītāju Pietro Montorfani un Šveices latviešus.

Raiņa un Aspazijas trimdas vieta Šveicē ir bijusi sava veida svētceļojuma vieta latviešiem. Šveicē Rainis un Aspazija pavadīja 14 trimdas gadu no 1906. līdz 1920. gadam. 2018. gadā ir atvērta jauna ekspozīcija „„Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici”.

Lai arī uz Šveici dodas daudz latviešu, Sanita Kossoviča norāda, ka viņai bijis būtiski, lai ekspozīcija saistoša šveicietim un ārzemju tūristam, kam Rainis un Aspazija ir nezināmi personāži. Lai par mums, Raini un Aspaziju, un Latviju izskan tālāk.

Īpašs aspekts ekspozīcijā ir Šveices un Latvijas attiecības caur Raiņa un Aspazijas prizmu. Šo sadaļa iekārtojusi Vita Matīsa.

Braucot uz Šveici, var paņemt līdzi gan Raiņa atmiņu grāmatu „Kastaņola”, gan, ja iespējams, biezo Gundegas Grīnumas pētījumu „Viņpus Alpiem. Jaunatklātie tuvplāni”. Muzejs Kastaņolā bez maksas pieejams darba dienās un laikā no 8.30 līdz 16.30. Tur arī pieejamas kartes, kur var iepazīt Raiņa un Aspazijas iecienītākās pastaigu takas. Sekojot kartei, var doties brīnišķīgās pastaigās.

Rita Meinerte atklāj, ka Lugano pirmo reizi bijusi pirms 18 gadiem. Toreiz  muzejnieki brauca uz svētvietu, kur Rainis radījis lielāko daļu savu labāko darbu, kur Aspazija radījusi brīnišķīgas atmiņu grāmatas par Latviju. Viņa bilst, ka braukusi meklēt sajūtu un to arī atradusi.

 „Noguļoties Brē kalna piekājē, sapratu, kāpēc Rainis gāja ārā, kāpa augstāk un tur izklājis mātes austo lakatu rakstīja. Šķita, ka debesis ir vēl vairāk vaļā un runā ļoti tieši,” atzīst Rita Meinerte.

"Pēdējos gados, domājot par Raiņa un Aspazijas trimdu, esmu sapratis, ka tas ir jauns skatījums uz mūsu pašu zemi. Ja jūs domājat par itāliski runājošos Šveices daļu no šo trimdinieku skatupunkta,  tad Rainis šo vietu ļoti mīlēja kā demokrātijas zemi un tās ainavas. Aspazija mazāk. Tā kā mums tas ir visu laiku acu priekšā, mēs pierodam un reizēm aizmistam, ka tas ir kas īpašs. Rainis mums to atgādina," bilst Pietro Montorfani.

Viņš arī kopā ar sievu tulkojuši Raiņa darbus itāliešu valodā no angļu valodas.