“Pati senākā zināmā dziesma latviešu valodā ir datēta ar 1530 gadu. Datējums fiksēts 17. gs. sākuma Dziesmu grāmatā gandrīz 100 gadus pēc tās pierakstīšanas," stāstot par savu pētījumu “Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos" raidījumā Kultūras Rondo atklāj literatūrvēsturniece Māra Grudule

"Grūti pateikt, vai tā ir pašsacerēta vai tulkojums, kura oriģināls nav atrasts. Tā ir dziesma par 10 Dieva baušļiem, tajā ir ritms un atskaņas un to pierakstījis Nikolajs Rams, viens no pirmajiem protestantu mācītājiem reformācijas laikā," turpina pētniece.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds laidis klajā Māras Grudules monogrāfiju “Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos”. Māras Grudules monogrāfijā iekļauta arī 16. un 17. gadsimta latviešu dzejas paraugu antoloģija un galveno notikumu hronika, kā arī vārdnīca, kurā skaidroti atsevišķi grāmatniecības, vēstures un poētikas termini. Savukārt Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) mājaslapā pieejams grāmatas pielikums ar senās dzejas un tās izdevumu paraugiem. Dzejoļi transkribēti mūsdienu ortogrāfija un pilnīga iespaida gūšanai to ieteicams lasīt skaļi un dziedoši. 

Literatūrvēsturniece Māra Grudule stāsta, ka viņas pētījums sācies no viena raksta. “Piedalījos projektā kopā ar Igaunijas vēsturniekiem, literātiem un valodniekiem, kas pievērsa uzmanību laikam, kad Vidzeme piederēja Zviedrijai un ietvēra gan Rīgu, gan Tallinu. Uzdevums bija izpētīt, kā bija ar dzeju latviešu valodā, baznīcās dziesmām 17. gs. Skatījos baznīcas dziesmas, meklēju pamattekstu, secināju, ka tulkojumi ir interesanti un ritma, formas, teksta ziņā aiziet tālu no oriģināla un tuvojas latviešu zemniekiem. Tā nav vienkāršošana, bet iejušanās citā pasaulē,” stāsta Māra Grudule.

“16. un 17. garīgās dziesmas ir protestantu mācītāju atdzejotas latviešu valodā. Viņi vēlas, lai latvieši piedalītos dievkalpojumā ne tika formāli, bet arī ar sirdi būtu klāt. Par to liecina teksti, kas mēģina iejusties latviešu pasaulē. 17. gss daļa mācītāju jau aizraujas ar tulkošanu. Tas kļūst par vaļasprieku,” skaidro Māra Grudule.

Runājot par turpmāko darbu pētniecībā, Māra Grudule atklāj, ka gribētu turpināt pētīt arī 18. gadsimtu un 19. gs pirmo pusi, kur dzejas process nav līdz galam izpētīts. Tāpat viņu interesē Baltijas vāciešu literatūra vācu valodā, kas tapusi šeit. Šādu darbu ir diezgan daudz. Viņi raksta arī par latviešiem, un tas ir “skats uz mums caur muižas logu”.