16. janvārī kļuva zināmi Lielās mūzikas balvas nominanti astoņās kategorijās. Balvu par mūža ieguldījumu saņems komponists Romualds Kalsons. Pa trim pretendentiem izvirzīti kategorijās Gada jaundarbs, Par izcilu darbu ansamblī, Gada uzvedums, Gada koncerts, Par izcilu sniegumu gada garumā, Gada mūziķis un Gada jaunais mākslinieks. „Latvijas Koncertu” vadītājs Guntars Ķirsis aicināja īpaši iepazīstināt ar jaunajiem māksliniekiem, kas izvirzīti balvai Gada jaunais mākslinieks, lai viņu turpmākais ceļš būtu vieglāks un par viņiem vairāk runātu.

Lielās mūzikas balvas žūrijas redzeslokā esot bijuši daudz jaunu talantīgu mūziķu, taču balvai izšķīrušies par trim spilgtiem un aizrautīgiem māksliniekiem – vijolnieci Kristīni Balanas, kontrabasistu Matīsu Eisaku un traversflautisti Maiju Kļaviņu. 

Visi jaunie mūziķi, kas izvirzīti Lielajai mūzikas balvai, pašlaik studē ārpus Latvijas, Kristīne  Balanas  Berlīnes mūzikas akadēmijā, Matīss Eisaks – Brno mūzikas akadēmijā, Maija Kļaviņa pašlaik - Trosingenas mūzikas augstskolā. Taču uz nominantu paziņošanu Rīgā speciāli no Brno bija ieradies kontrabasists Matīss Eisaks.

„Mums kā kontrabasistiem ir privilēģija Latvijā, ka neesam daudz. Saknes paliek. Esmu studējis Mūzikas akadēmijā Rīgā, kontakti paliek, ja nepārtrauc tos attīstīt,” par to, kā studējot ārpus Latvijas tomēr izdodas iekļauties Latvijas koncertdzīvē, stāsta Matīss Eisaks. „Ja aizbrauc un neliecis zinis neparko, ātri pazūd.

Man ir sanācis uzturēt saikni ar Latviju, esmu priecīgs, ka varu kontrabasa skaņu rādīt Latvijā pa laikam. Tas man svarīgi.”

Lielās mūzikas balvas žūrija īpaši izceļ koncertu, kurā Matīss Eisaks muzicēja kopā ar kamerorķestri „Sinfonietta Rīga” un diriģentu Normundu Šnē. Pats mūziķis atklāj, ka par iespējamo sadarbību domājis jau pusgadu pirms tās un programmas izvēle bijusi ļoti patīkama, tas bijis abpusējs kompromiss. „ Viennozīmīgi viens no spilgtākajiem notikumiem manā gadā,” atzīst Matīss Eisaks.

Sarunā Matīss arī atklāj, kā nokļuvis Brno Mūzikas augstskolā, jo studijas sācis šeit Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Viņš ir bijis „Erasmus” apmaiņas programma un tad palicis Brno mācīties. Pret Latviju tur milzīgs respekts un to savā ziņā nodrošinājis kontrabasists Gunārs Upatnieks.

„Kontrabasa šarms ir tajā basa skaņā, ko visi labi pazīstam. Man kā Sergeja Brīnuma audzēknim tā skaņa ir svarīga. Kontrabasam ir tik daudz attīstības iespēju, nerunājot par Latvijas publiku, kas maz zina par kontrabasu, maz to redzējuši un dzirdējuši. Simpātiski ir tas, ka kontrebass ir attīstības stadijā. Katrs nākamais gads kontrabasam ir zelta laikmets,” uzskata Matīss Eisaks.

Tiesa, jaunajam mūziķim šobrīd nav sava instrumenta, to viņam lietošanā piešķīrusi augstskola.

Matīsam Eisakam ir interesants stāsts par instrumenta izvēli, jo mūziku sācis apgūt Skrundas mūzikas skolā ģitāras klasē. Kad devies uz Liepājas mūzikas vidusskolu, bijis pārliecināts, ka turpinās spēlēt ģitāru, bet tieši tajā gadā aizvēra ģitāras klasi. Kontrabasa klase bija vienīgā, kurā uzņēma bez priekšzināšanām, taču iepazīšanās ar instrumetu bija ļoti grūta, stāsta Matīss Eisaks.

Jauno mūziķu paaudze ir spējīga un talantīga, atzīst žūrijas  pārstāve Ilze Medne, tādēļ svarīgi, cik daudz iespējas viņiem sevi parādīt.

„Cik viņus pamana lielie kolektīvi, cik festivāli dod iespēju izveidot solo programmas, mēs pamanām tos, kam šī iespēja rodas,” norāda Ilze Medne.