Aizvadītajā nedēļā Raiņa un Aspazijas mājā notika kārtējie zinātniskie lasījumi "Mazāk zināmais Rainis". Septembris ir Raiņa jubilejas mēnesis, tādēļ lasījumi veltīti dzejniekam. Šajos lasījumos tika analizēti Raiņa biogrāfijas, daiļrades un tulkojumu mazāk zināmie aspekti. Savukārt martā Aspazijas jubilejas nedēļā lasījumi bija veltīti dzejniecei "Joprojām  nezināmā Aspazija". Kādus aspektus pētnieki šoreiz izzinājuši par Raini?

Raiņa un Aspazijas muzeja pagalma mājā bija pulcējies kupls klausītāju pulks, lai dzirdētu mazāk pētītus jautājumus Raiņa daiļradē un tulkojumos. Šie lasījumi ir interesanti arī tajā ziņā, ka apvieno nopietnus akadēmiskus pētījumus ar muzeja krājumu izpēti un ikreiz pieaicina arī cilvēkus no citām jomām ar savu redzējumu.

Raiņa un Aspazijas muzeja galvenā speciāliste Gaida Jablovska bija izvēlējusies tematu "Rainis – izglītības ministrs". No 1926. gada decembra līdz 1928. gada janvārim Rainis bija izglītības ministrs. Atklājot, kādus izglītības jautājumus un problēmas risinājis, kādus notikumus apmeklējis, ar ko bijis neapmierināts – pārsteidzoša ir līdzība ar mūsdienām.

Lasījumi raisīja repliku no klausītāju vidus. Tā Raiņa un Aspazijas pētniece Gundega Grīnuma iebilda par Raiņa attieksmi pret kino, viņi abi ar Aspaziju bijuši aizrautīgi kino cienītāji jau dzīvojot Cīrihē.

Latvijas Universitātes pētniece Iveta Narodovska bija iedziļinājusies Raiņa "Uguns un nakts" un Nikolaja Gogoļa "Slīkone": aizgūts motīvs. Citējot konkrētus fragmentus no abiem daiļdarbiem. Savukārt Kultūras Akadēmijas profesores Zanes Šiliņas izvēlētā tēma bija „Rainis un ekspresionisms”, atklājot dzejnieka kritisko un vienlaikus sarežģīto attieksmi pret šo modernisma virzienu.

Raiņa un Aspazijas muzeja vecākais eksperts Jānis Zālītis šoreiz iepazīstināja ar maz zināmu personu, Raiņa darbu tulkotāju krievu valodā Jāni Grunti. Raiņa bibliotēkā atrodams šis "Uguns un nakts" tulkojums, un par to dzejnieks rakstījis. Paša Jāņa Gruntes biogrāfija ir ļoti raiba, atgādina dēku romānu.

Savukārt Gundega Grīnuma izvadā pa Lugānu un apskatām ielu skulptūras un kapsētas pieminekļos atainotos tēlus un motīvus, ko skatījis arī Rainis. Viena no tādām ir Sokrāta skulptūra pilsētas parkā.

Daugavpils Universitātes profesore Maija Burima pētījusi "Lauzto priežu" lietu, savukārt mūzikas žurnālists Orests Silabriedis līdzīgi kā LR3 Klasika raidījumā Orfeja auss, salīdzinot dažādas viena skaņdarba interpretācijas, šoreiz iepazīstināja ar Raiņa viena dzejoļa dažādiem variantiem mūzikā, arī stāstot par "Lauztajām priedēm".

Tādas tikai viena Raiņa dzejoļa interpretācijas mūzikā. Zinātniskajos lasījumos izsekojām vēl citiem Raiņa dzejoļu muzikāliem variantiem.