Svarīgākais Latvijai ir cilvēki, kas nebaidās un ir gatavi iestāties par taisnību, uzskata režisors Mārtiņš Eihe, kurš Valmieras teātrī iestudējis izrādi „Meža meitas”. Tā veidota pēc folkloras pētnieces Sanitas Reinsones pirms trim gadiem izdotās un lielu popularitāti iemantojušās grāmatas „Meža meitas”, kurā apkopoti stāsti par sievietēm, kuras pēc Otrā pasaules kara bija spiestas meklēt patvērumu mežā, lai izvairītos no padomju okupācijas varas represijām. Mārtiņš Eihe izrādi uzvedis ļoti neparastā teātra vietā, kurā skatītāji līdz šim kāju nav spēruši.

Izrādē lomas atveido Dace Everss, Māra Mennika, Skaidrīte Putniņa, Inese Ramute,Baiba Valante, Zane Leimane, Lote Katrīna Cērpa.

“Manuprāt, galvenajā lomā bija pati spēles telpa,” stāstot par izrādi, min Latvijas Radio žurnāliste Māra Rozenberga. Režisors ir nocēlis izrādi uz zemskatuvi. Šī mašīntelpa ar zemskatuves mehānismiem to noslēpumainību, nemājīgumu, šaurību trāpīgi piederas stāstam par meža meitām. Mīnuss – šajā vietā vienā reizē izrādi var noskatīties ap 60 cilvēku.

“Laba grāmata. Īsti cilvēki. Cilvēki, kas nemānās, stāsta to, ko jūt un domā. Tas ir svarīgākais šajā valstī. Ir cilvēki, kas nebaidās, apzinās, ko izdarījuši, apzinās sekas. Bijuši gatavi ziedot savu dzīvi citu labā. Tas nenotiek šodien. (..) Lielākā daļa sabiedrības šodien izvēlētos sabiebdrības izvēlētos sadarboties, lai nezaudētu labklājības statusu, kādā atrodas,” par izrādi stāsta režisors Mārtiņš Eihe.

Sanitas Reinsones grāmatā ir 12 stāsti, ko stāsta 12 dažādas sievietes, izrādē Laila Burāne tos ir savilkusi vienā lielā stāstā un brīžam šķiet, ka tas ir viens stāsts. Aktrises pārtver stāsta pavedinu cita no citas pusotras stundas garumā.

Savukārt jaunās aktrises Zane Leimane un Lote Katrīna Cērpa iespēju piedalīties šajā izrādē ieguva konkursā. Viņas spēlē vienu dokumentālu tēlu no “Meža meitu” stāstiem, 15 – 16 gadu vecu meiteni, kura arī dzīvo bunkurā.

Skatītājiem jārēķinās, ka sēžot pusaplī, tas, cik labi dzirdi un redzi izrādi, atkarīgs no izvēlētās vietas. Tajā pašā laikā tas varētu būt režisora mērķis un paņēmiens - izsist no komforta zonas. Brīžam ir pat jāsasprindzina mazliet dzirde, lai noturētu šo pavedienu, lai sadzirdētu stāstus, kas brīžam arī apzināti tiek stāstīti pusčukstus.

Izrādē iesaka nenovilkt mēteļus, jo zemskatuvē ir vēss.