Rīt, 26. novembrī, Sv. Jāņa baznīca Rīgā koncertā "Sakrālie dziedājumi. Stravinskis Venēcijā" Latvijas Radio koris, orķestris "Rīga" un Ilze Reine pie ērģeļpozitīva rādīs, kā skan Venēcija.

Mazā Venēcijas republika gadsimtiem ilgi bija dominējošs spēks Vidusjūras teritorijā. Ambiciozie venēcieši un viņu atvērtība dažādu kultūru iespaidiem ir radījuši Venēcijas kultūru, kas valdzina cilvēkus visā pasaulē un visos laikos. Arī komponists Igors Stravinskis bija viens no Venēcijas pielūdzējiem. Viņa Mesa korim un pūšamajiem instrumentiem savā skanējumā un raksturā ir ļoti tuva mūžam jauneklīgajai Klaudio Monteverdi un Džovanni Gabrieli mūzikai, kas 16. un 17. gadsimtu mijā rakstīta speciāli Venēcijas Svētā Marka katedrālei.

Igors Stravinskis Mesu uzrakstīja laikā starp 1944. un 1948. gadu. Tātad – laiks pēc Otrā pasaules kara, Stravinskis tolaik jau vairākus gadus dzīvoja Amerikas Savienotajās Valstīs un bija kļuvis arī par pilsoni. Mesa jauktajam korim un pūšaminstrumentu ansamblim ir viens no retajiem darbiem, kas nav bijis pasūtinājums.

Latvijas Radio koris mesu atskaņoja koncerta Rīgas domā jau 2003. gadā. Toreiz kopā ar Latvijas Radio kori bija metāla pūšaminstrumentu kvartets "Shady brass Q", šoreiz tie būs orķestra "Rīga" mūziķi, bet Stravinska mesai un Džovanni Gabrieli kanconām klāt būs arī Klaudio Monteverdi Vesperes Sv. Jaunavai Marijai. Kā stāsta diriģents Kaspars Putniņš, mīlestība pret Venēciju ir tas, kas šos komponistus vieno.

“Venēcijā bijusi iedvesmas avots daudziem. Venēcijas enerģētika un spilgtums, un neparastais tēls bijis arī ļoti mīļš arī Igoram Stravinskim. Viņš tur pavadījis ļoti daudz laika, arī viņa atdusas vieta ir Venēcijas kapos. Viņš mēģinājis savu dzīvi organizēt, lai viņa darbu pirmatskaņojumi pēc iespējas vairāk notiktu Venēcijā,” atklāj Kaspars Putniņš.

“Pēc šī skaņdarba, pēc viņa Mesas ir absolūti skaidrs, ka viņš ir bezgalīgi mīlējis arī venēciešu mūziku, jo tas instrumentu salikums, pati forma, veids, kā viņš attīsta muzikālo materiālu pēc būtības ir ļoti tuvs venēciešu 16. gadsimta beigu 17. gadsimta sākuma mūzikai, ko uzskatām par Venēcijas mūzikas ziedu laikiem.”

Džovanni Gabrieli kā viens no lielajiem venēciešu meistariem, Klaudio Monteverdi, kurš ir vēl slavenāks ne tikai ar saviem garīgās mūzikas sacerējumiem, bet ar madrigāliem un, protams, operām, šai programmai izvēlēti arī tāpēc, ka “tā enerģija, tā brīnišķīgā mirdzošā enerģētika ir klātesoša gan senajā mūzikā, gan ļoti līdzīgā veidā arī Stravinska darbā,” komentē Putniņš.

Koncerts "Stravinskis Venēcijā" ir viens no tiem, kurus Radio koris ieliek tādā kā nosacītā Sakrālo dziedājumu ciklā. Ik pēc kāda laika tiek atskaņoti Latvijas klausītājam mazāk zināmi – retāk atskaņoti rietumu kora mūzikas darbi. Diriģents Kaspars Putniņš saka, ja uz kori raugās kā uz instrumentu, jāsaprot, ka Eiropā tas ir radies baznīcā.

“Pēc skaņas man ir sajūta, ka koris baznīcā un ar baznīcas repertuāru ir kā mājās. Latvijā situācija ir nedaudz citāda, kaut gan uzskatu, ka luterāņu korālis lielā mērā ir Latvijas kora tradīcijas šūpulis, kas veiksmīgi “saprecējies” ar latviešu tautasdziesmām,” skaidro Putniņš.

“Visa šī mūzikā un arī programma koncentrējas ap vienu tēlu Venēcijā – tā ir Sv. Marka katedrāle. Gabrieli un Monterverdi rakstīja specifisku mūziku, kas bija piemērota konkrētai vietai, bieži eksperimentēja ar mūziķu novietojumu, ar arhitektūras apguvi ar muzikāliem līdzekļiem. Krāšņs instrumentārijs, spilgti un paradoksāli veidi, kā tos izmantot,” vēl par programmu bilst Putniņš.

Sv. Jāņa baznīca, protams, nav Marka katedrāle Venēcijā, tomēr Kaspars Putniņš saka, ka to īsto sajūtu viņi iedzīvinās mūzikā.