Morālās dāvanas gaismas kastēs liepājnieka Andreja Prigičeva ironiskajā skatījumā - tā var teikt par neliela izmēra gaismas objektiem, kas skatāmi galerijā "Istaba”. Pavisam izstādē 12 nelielas ainiņas, ārēji nevainīgas mizanscēnas, kas rod impulsu ironiskai pašatklāsmei. Centrālā darba un arī izstādes nosaukums ir „Dzeltenais sniegs prezidenta dārzā”.

“Tie ir gadījumi no dzīves. Paziņa stāsta, ka mamma stāsta, ka pa nakti atbraukuši citplanētieši un sakrāvuši viņai malku. Lielākā problēma – viņi pēc tam ballējušies, tāpēc nav varējusi gulēt,” šāds gadījums no dzīves rosinājis mākslinieku Andreju Prigičevu radīt darbu “Citplanētieši apzog zemnieku saimniecību”.

Statīvi redzes augstumā balsta nelielus maketus, izgaismotas ainas no rotaļlietām izgatavotajos sižetos. Tajos fantāzijas, reālās dzīves un ironijas sakausējums. Nosaukumi vien rosina iztēli - “Sniega cilvēks – orgānu donors”, “Lāči pīpē zāli”, “Jehovas liecinieki iznes „Zingeru””.

Andrejs Prigičevs dzīvo un strādā Liepājā. Ir pazīstams restaurators un interjeru autors, viņš arī glezno, radījis virkni instalāciju. Pēc mākslinieka zīmējumiem animācijas studijā “Rija” tapusi multiplikācijas filma „Kad āboli ripo”. Šādā formātā mākslinieks strādā jau 5 – 6 gadus, izvēloties tā brīža aktuālas tēmas, kas klejo mediju telpā un mūsos.

Šīs izstādes kurators, mākslas zinātnieks Raimonds Kalējs uzsver, ka Andreja Prigičeva rokraksts ir ļoti profesionāls un viņa darbus pamanījis jau “Survival Kit” izstādē pirms sešiem gadiem. 

“Ieraudzīju padomju laka armijas koferīšus atvērtus un sajutu pat tādu radniecību ar stāstu, ko gribējis pateikt – Ziemassvētku ainiņa un mazi karavīriņi skrien ar ieročiem. Situācija ir nolasāma ar to, kāda šobrīd ir pasaule, traģiska un kontraversāla savās izpausmēs. Tas mani ļoti uzrunāja, mana misija kā mākslas teorētiķim, ir izvilkt viņu vairāk ārā,” stāsta Raimonds Kalējs.

Andreja Prigičeva darbi ir aktuāli, caur vieglu ironiju un humoru noteikti uzrunā skatītāju par daudzām dzīves tēmām. Šajā izstādē to pavisam ir 12

“12 ir brīnišķīgs skaitlis, tā ir maģija, tas ir ducis, 12 ir apustuļi, 12 ir mēneši. Viņš ļoti labi sader tādās Ziemassvētku gaidās, šeit ir kastītes, tās ir morālās dāvanas, ko mākslinieks sagatavojis sabiedrībai,” atzīst Raimonds Kalējs

un stāsta par gadījumiem, kad mākslinieka darbus, piemēram, Dailes teātrī, atteikušies izstādīt.

Kurators piekrīt, ka izstādes darbi ir kā scenogrāfijas, trīsdimensionāla telpa ar galvenajiem aktierim, kas pasniegti alegoriskā un groteskā formā. Tā ir skatuve ar visiem rekvizītiem un dekoratīvo noformējumu. Tas ir kā akcents no teikta stāsta, kas visspilgtāk raksturo to, ko mākslinieks gribējis pateikt.

Pats Andrejs Prigičevs stāsta, ka vairākas reizes ir atteikts izstādīt viņa darbus – instalācijas.

“Skumjākais ir pašam māksliniekam apzināties, ka pilsēta, vai vide, kur valdījušas liberālisma vēsmas un mākslinieciska brīvība, ka drīkst izteikties, neaizskarot dažādu sabiedrības locekļu jūtas, tas ir sāpīgi viņam, jo jūtas nepieņemts un tas apgriež spārnus viņa izteiksmei,” uzskata Raimonds Kalējs.

Viņš arī jautā, vai lieguma atgriešanās nedegradē sabiedrību atgriezties pie tradicionāli žanriskas, viegli saprotamas mākslas. Kurators min Andreja Prigičeva darbu "Lācis, kurš norauj sev galvu", par kuru bijušas šaubas, vai eksponēt gadskārtējā Liepājas mākslinieku izstādē. Rezultātā darbs saņēma galveno godalgu izstādē.

Andreja Prigičeva darbi iekļaujas Latvijas laikmetīgās mākslas ainā, līdzīgā stilistikā strādā mākslinieki arī citur pasaulē, taču svarīga ir koncepcija un konteksts kādā darbi pasniegti un Andreja Prigičeva darbi ļauj skatītājam būt kā teātra izrādē, kurā tiek aktualizēts kāds problēmu jautājums. 

Andreja Prigičeva personālizstāde galerijā „Istaba” skatāma līdz 2.decembrim.