„Neuzskatu, ka balva ir personīgi domāta man, ir daudz aktieru un režisoru, kas to būtu pelnījuši. Esmu izvēlēts, es tam piekritu. Vienīgais gandarījums mūs profesijā ir atzinība, to uzskatu par savu mūža vienu no lielākajām atzinībām, tāpēc es to pieņemu,” sarunā raidījumā Kultūras Rondo bilst Mihails Kublinskis.

 „Kad cilvēkiem tuvojas svētki, viņi nezina, cik ātri tas būs. Kad ir tumšās dienās, gatavs katru minūti sagaidīt, bet kad prieks, tas ir negaidīti. Tā ir liela laime. Balva ir prieks!” vērtē Ņina Ņeznamova.

Jau vēlāk sarunā aktrise bilst, ka savu šodienas balvu varētu atdot aktrisei Antrai Liedskalniņai, kuru dēvē par mīļu kolēģi. „Kāda dvēsele, kāda aktrise. Antrai es varu atdot savu šodienas balvu,” tā Ņina Ņeznamova.

Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā šovakar saņems Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrise Ņina Ņeznamova un Latvijas Nacionālā teātra režisors Mihails Kublinskis. Kultūras Rondo studijā kopā ar viņiem klausāmies ierakstus no Latvijas Radio arhīva un  uzklausām mākslinieku atziņas.

Tradicionāli Spēlmaņu nakts balvas pasniedz teātra meistara Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā

„Tā ir visai latviešu teātra sabiedrībai nozīmīga diena, mums - profesijas godināšanas diena,” uzskata Mihails Kublinskis. „Vēl man svarīgi, ka mūsu režisoru kurss, kurā bija Jānis Streičs, Aina Matīsa, Antonija Apele, Pauls Putniņš un arī es, bijām vienīgie kursa audzēkņi. Pēdējos divus gadus Smiļģis vadīja mūsu režisora kursu un mums diplomā ir Smiļģa paraksts.”

Ņina Ņeznamova Volgogradā (Krievija) absolvējusi teātra skolu.

„Mans teātra krusttēvs Rīgā bija literatūras nodaļas vadītājs Zinovijs Segals. Atceros, ka Segals draudzējās ar Smiļģi. Kad viņi satikās kabinetā, kādas tur bija sarunas! Mēs jaunie aktieri aiz durvīm klausījāmies, kas jauns būs mākslā un kādas perspektīvas mūs gaida,” atminas Ņina Ņeznamova.

„Strādājot uz skatuves, es iepazinu līdz mielēm skatuves tehniskās iespējas, kad biju jau režisors, neviens no skatuves meistariem man nevarēja pateikt, ka tas nav iespējams, man bija atbilde, kā to izdarīt. (..) Bez aktiera amata man gribējās kaut ko vairāk, visaptverošāku, tāpēc izvēle krita uz režiju,” stāsta Mihails Kublinskis.