“Jauks un labs uzvedums, ļoti spēcīgs, visi komponenti, kas veidoja šo uzvedumu, veiksmīgi darbojas kopā, tas arī veidot to veiksmes stāstu,” tā sarunā raidījumā Kultūras Rondo jauno iestudējumu Latvijas Nacionālā operā – Šarla Guno operu “Fausts” raksturo Margarētas lomas atveidotāja Sonora Vaice.

Kad Šarla Guno „Faustu” izrādīja 1918. gada decembrī Latvijas Nacionālajā operā, kritiķis Arimondi rakstīja: „Nams bija izpārdots un sajūsma liela”. Ir visi priekšnoteikumi, lai arī tagad „nams” uz „Faustu” būtu izpārdots un sajūsma jau ir liela. Inese Lūsiņa „Kultūras Dienā” jauno "Fausta" iestudējumu nosauc par veiksmes stāstu. “Konceptuāli un stilistiski konsekvents un pats galvenais - muzikāli un vizuāli harmonisks, jo režija te seko mūzikai, kas šodien ir retums”.

Vērtējot iestudējuma režisora Aika Karapetjana darbu, Mefistofeļa lomas atveidotājs Krišjānis Norvelis atzīst: “Kad viņš strādāja pie “Seviljas bārddziņa”, viņš bija labā nozīmē mazliet huligāns operā, nebija aizspriedumu un un rutīnas, kas parasti ir operas režisoriem. Šoreiz viņš bija akurāti sagatavojies un bija skaidrs, kā strādāt, bija akurāti saplānots darbs."

“Ļoti talantīgs un redz uzreiz kopskatu. Viņš pat neskatās konkrēto situāciju režisoriski, bet kopējā domā. Mēs vēl paši nezinājām, kā izskatīsimies, viņš jau mūs redzēja tajos tēlos, manipulēja tā, it kā tajos tēlos un tērpos. Viņa lielais pluss - spēj saredzēt to, kā vēl nav, kas vēl vizuāli paredzams,” vērtē Vaice.

Norvelis neļaujas samulsināties no jautājuma par Mefistofeli kleitās, jo uz skatuves nākas ne to vien... Savukārt Vaice smej, ka aizņemsies kādu kolēģa tērpu uz kādu koncertu, jo visi viņa tērpi patikuši.

“"Homo sapiens" spogulis. Nekad nesatiksiet tādu, sarkanā apmetnī tērptu, bet paskaties spogulī, tur jau viņš ir. Tā ir cilvēka daba,” tā Mefistofeli raksturo Norvelis. “Ne velti Gētes Mefistofelim ir vajadzīgs cilvēks, lai darītu ļaunos darbus, pats viņš to nedara. Dieva radītajā dabā viņa vispār nav. Cilvēks spēj to radīt.”

"Mefistofelis ir daļa no sātana. Fausts piesauc sātanu izmisumā, jo par spīti saviem pūliņiem, studijām, zinātnei un disciplīnai nav atradis dzīvē laimi. Sātans ierodas pie Fausta Mefistofeļa veidolā. Mefistofelis nav ļaunuma iemiesojums, bet gan sātanam pakārtota figūra. (..) Mefistofelis izmanto visas savas pavedinātāja spējas, lai piedabūtu Faustu atzīt: “Jā, tas man tīk, par to mēs saderējām!“ Protams, spēlēt pavedinātāju ir jautrs piedzīvojums, arī šajā brīnumskaistajā uzvedumā visās tā niansēs un detaļās. Te es esmu seksīgs zaķis, te - liktenīgā sieviete, te ubags, kas neievērots ložņā pa burzmu un uzplāj ļaudīm pa dibenu - nu, vai nav bezkauņa! Te atkal man jābūt karotājam, bez īpašas ceremonēšanās," tā savukārt Mefistofeli raksturo otrs šīs lomas atveidotājs Andreass Bauers.

Franču valoda, vienbalsīgi Kultūras Rondo studijā bilst abi dziedātāji par to, kas izrādē sagādājis vislielākās grūtības. Norvelis pat atklāj, ka viņam veikalā pienākusi klāt kāda kundzīte, kas bildusi atzinīgus vārdus par izrādi un lomu kopumā, bet norādījusi, ka jāpiestrādā pie franču valodas.

Bet par darba valodu veidojot iestudējumu visi dziedātāji atzīst, ka tādas bijušas vairākas: sazinājušies, vāciski, itāliski, angliski, arī krieviski.

“Visi kolēģi pārvalda vairākas valodas, arī es - vismaz nedaudz. Visilgāk esmu mācījies krievu valodu, bet to zinu vissliktāk, jo Austrumvācijā, kas ir mana dzimtene, mēs tajā īstenībā nekad nerunājām. Taču šeit daudzi runā vāciski, mēs sarunājāmies arī angliski, itāliski un šad tad pat franciski. Ar diriģentu Tadeušu Voicehovski, kurš nudien runā visās valodās, es sarunājos vāciski," saziņu raksturo Bauers.

Ar Andreasu Baueru raidījumā Kultūras Rondo sarunājas vācu žurnālists Korneliuss Vulenkempers, kurš Latvijā uzturas Gētes institūta programmas "Nahaufnahme" ietvaros.