„Lielo mehānismu – dziesmu un deju svētki – nevar nobrucināt. Svētki būs uz vienota emocionāla pacēluma,” raidījumā Kultūras Rondo sarunā par gatavošanos 2018. gada dziesmu un deju svētkiem atzīst Deju lieluzveduma “Māras zeme” scenogrāfs Reinis Suhanovs.

Viņa teiktajam piekrīt arī Latvijas Nacionālā kultūras centra deju eksperte Maruta Alpa, kura skaidro, kā noris gatavošanās deju svētkiem, un Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns, kurš atklāj, kā modelēšanas koncertos un diskusijās top Noslēguma koncerts.

Runājot par diskusijām, kas gada sākumā raisījās ap deju lieluzvedumu „Māras zeme”, Maruta Alpa atzīst, ka tas bijis normāls daba process, kāds bijis ap ik vieniem deju svētkiem, tikai šoreiz izgāja publiskajā telpā.

„Jautājumu un nesapratne ir novērsta. Tas nenotika pēkšņi, bija kopmēģinājumi un tur deju autori un mākslinieciskie vadītāji nodeva informāciju par uzveduma saturu, katras daļas, katras dejas saturu pašiem dalībniekiem,”  bilst Maruta Alpa.

Turklāt pieteikumi skatēm liecina, ka svētkiem pieteikušiem par 200 kolektīviem vairāk, nekā uz iepriekšējiem svētkiem.

„Par dejām, par kurām diskutēja, pārsteigums, ka lielākā daļa izvēlējušies šīs dejas. Bija priekšnesumi, kas pārsteidza un izbrīnīja. Bija jau kā gatavi mākslās darbi,atklājot dejas saturu un tēlu,” norāda Maruta Alpa.

„Jauna un cita ideja, kas sakņojas iepriekšējā. Esam izveidojuši jaunu maketu, kurš estētiski ir daudz vienkāršāks, ar daudz lielāku koncentrāciju uz dejotājiem, procesu un uz augšupejošu pacēlumu,” skaidro Reinis Suhanovs par scenogrāfiskām izmainām uzvedumam „Māras zeme”. „Tas maina emocionālo struktūru, kas nepieciešama. Iepriekš scenogrāfiskais noformējums bija vairāk dekoratīvs, ar stāstošu funkciju.

Šobrīd scenogrāfiskie elementi ir iegājuši pie dejotājiem. Kopā būšanas spēks ir vēlreiz un vēlreiz „jāuzirdina”, tad arī lietas izmainās.”

„Jautājums par modernajām tehnoloģijām ir, ka reizēm esam spiesti sadzirdēt cits citu arī tad, kad to varbūt negribam un nenorobežojāmies, dažreiz pie tik liela mēroga pasākumiem tas noved pie pozitīva rezultāta,” par diskusijām saistībā ar svētku organizēšanu bilst Mārtiņš Klišāns.

„Jautājumos, kas skar mākslinieciskus procesus ir jautājums par kompromisu un proporcijām. Vēl ir jautājums par stratēģijām, kā mēs šos svētkus redzam, vai tie ir mākslinieciski veidoti, mākslinieka veidoti, vai tie ir tautas sabalsoti vai tautas veidoti – sadziedāšanās vai sadejošanas svētki,” vērtē Mārtiņš Klišāns.

Talsos Jēkabpilī un Dikļos bija trīs koncerti, kurus var saukt par dziesmu svētku noslēguma koncerta modelēšanas koncertiem. „Tas bija svētīgs process,” atzīst Mārtiņš Klišāns.

„Mēs sajutām  koncerta plūdumu, ritumu, varbūt kādas neveiksmes programmas izkārtojumā skaņdarbu ziņā. Pēc šiem koncertiem ir notikušas izmaiņas koncertu secībā. Tāpat dažas lietas mainās, rēķinoties ar situāciju Mežaparka estrādē.

Tāpat bija diskusijas ar rajonu virsdiriģentiem un virsdiriģentiem par konkrētām repertuāra sadaļām. Ir vērtīgi par to izrunāties laicīgi, izlamāties un izkauties savā starpā, lai nonāktu pie rezultāta, kas patīk visiem, lai nav tā, ka visi, cits citu mīlot un cienot, piecieš, bet beigās pēc koncerta rūgstam kādu gadu.”

Martiņš Klišāns un Maruta Alpa arī atzinīgi vērtē būvniecības darbus, kas noris Mežaparka Lielajā estrādē un "Daugavas" stadionā.