“Es mīlu visa veida mūziku, izņemot banālo un diletantisko,” sarunā raidījumā Kultūras Rondo atklāj komponists Pauls Dambis.

Pauls Dambis - komponists, profesors, kura vārds saistīts ar jaunā folkloras viļņa aizsākšanu un sakrālo mūziku, kas saistīta ar renesanses laikam raksturīgu tematiku. Komponists, kurš padziļināti interesējas par 20. gadsimta mūzikas vēsturi. Komponists šogad svin 80. jubileju. Saruna par viņa mūzikai raksturīgo intelektuālismu, vārda un mūzikas likumsakarībām un jaunāko opusu “Osipa Mandelštama dziesmas”, kas pirmatskaņojumu piedzīvos 5. decembrī Latvijas Radio 1. studijā.

“Komponists tāpat kā dzejnieks ir savas mākslas pravietis un pārstāvis. Kurš cits tad nodarbosies ar mūzikas skaidrošanu, mūzikas domas izpēti un analīzi, ja ne paši komponisti. Komponists tā ir īpatnēja profesija, komponists nav tas, kurš sēž ar zīmuli pie nošu papīra. Darbības lauks ir visai plašs – radio akustika, psiholoģija, fizioloģija, nerunājot par visām mūzikas nozarēm. Ir jābūt lietas kursā,” atzīst Pauls Dambis.

“Runāt par mūziku ir pats būtiskākais, vienmēr esmu centies runāt ne tikai par tehnoloģiskām lietām, par formu, par struktūru, bet arī par mūziku kā tādu, mūzikas iedarbības straumēm, spējām, iespējām. Tas palīdz ātrāk apgūt tehnoloģijas.

Tehnoloģijas, tehnika nav no svara. Ja salīdzinu mūsdienu latviešu jaunos komponistus, piemēram, trīsdesmitgadniekus, viņiem ar tehnikām tā ir kā ir, toties tā ir burvīga mūzika, ko viņi sacer un raksta. Stingri skolmeistariski kā Jāzeps Vītols varētu piesieties Dzenītim un vēl kādam, bet nav jāpiesienas, svarīgi, ka esi panācis klausītāju līdzdalību savā mūzikā. Tas ir galvenais,” vērtē Pauls Dambis, kurš ilgus gadus arī mācījis kompozīciju Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Runājot par vokālo mūziku, kur svarīga nozīme ir arī vārdiem, Pauls Dambis atzīst, ka teksti vienmēr ir bijis tāds grūtību pārvarēšanas punkts.

"Ne katrs teksts var būt man noder, vai mani rosina. Varbūt tādēļ jaunrades sākumā vairāk izmantoju renesanses un baroka laika dzejniekus. Laikam ejot, sāku meklēt citus tekstus un nonācu pie tautasdziesmas. Man šķiet, ka šie vienkāršie jambi un trohaji ir stihija, kas paver plašus apvāršņus. Es varu pilnīgi brīvi rīkoties. Neesmu padots noteiktai dzejnieka idejas līnijai, kura man būtu jāturpina vai jāilustrē, vai jāapmuzicē. Varu brīvi rīkoties ar šo tekstu. Likt "ar kājām gaisā", īsināt, papildināt. Dainas ir viens no teksta izejas punktiem, kas uzrāda mūžīgās bezgalības taisni. Tā ir līnija, kurai nav gala, tā bezgalībā ietiecas. Tāpēc ar dainām turpinu darboties," atklāj komponists.

Opuss “Osipa Mandelštama dziesmas” aizsākts pirms desmit gadiem un nule pabeigts. Jaundarbu pirmatskaņos dziedātāja Ieva Parša un pianiste Herta Hansena. Koncerta skatuviskais veidols būs režisora Uģa Brikmaņa pārziņā, bet par Mandelštamu un Dambi stāstīs mūzikas žurnālists Orests Silabriedis.

Dzejnieka Osipa Mandelštama (1891–1938) personība ir laikmeta zīmju pilna, viņa dzejas valoda – savdabīga, spēcīga un skaudra. Pauls Dambis tajā sadzirdējis daudz mūzikas atspulgu – Mandelštama dzejā ir gan Bahs, gan Bēthovens, un klusums bieži saukts mūzikas vārdā. Šī trauslā muzikālā intimitāte sadzīvo ar pilnīgi autonoma un nesalaužama gara paustiem spēcīgiem tekstiem par laikmetu, un tas iedvesmoja Paulu Dambi radīt šo ciklu.

Par satikšanos ar Osipa Mandelštama daiļradi un to, kāpēc izvēlējies komponēt dziesmas ar vārdiem krievu valodā, Pauls Dambis stāsta: “Mandelštama personība mani fascinēja jau sen. Pirmo reizi sāku par viņa dzejas izmantošanu domāt pirms kādiem gadiem. Radās pirmais variants, neliels dziesmu cikls ar viņa vārdiem, pāris dziesmas no tā arī tika atskaņotas. Tas bija mans brīvs tulkojums.

Konstatēju, ka nevar viņu latviskot, šī dzeja ir tik jutīga. Tā nospriegota krievu valodas tradīcijās, ka citā mēlē tulkot ir pilnīgi neiespējami.

(..) Aiz cieņas pret dzejnieku, kura daiļrade ir tik emocionāla, savdabīga, jutīga. Atradu, ka viņa dzejā ir tas, ko visu laiku esmu meklējis, proti, skaņas un vārda savstarpējās attiecības, saites, pretrunas, paralēles krustošanās.”

Komponists min, kā sākumā apmulsis Mandelšatama dzejas pasaulē, nav sapratis, kā visu sakārtot noteiktā dramaturģiskā formā. Vienkāršas dziesmas nav šķitušas interesantas, bet tad iedomājies ciklu saistīt ar viņa traģisko dzīves gājumu. Arī biogrāfiskai kārtošanai dzeja nepadevusies, tāpēc Pauls Dambis izvēlējies kārtot tās savā ziņā idejiski - jaunība, mīlestība, vasara, rudens, ziema. Komponists norāda, ka tas ir viņa patvaļīgs mēģinājums tā sakārtot šo dzeju un īpaši grūti bijis veidot cikla finālu. Viņš atklāj, ka, arī strādājot ar ciklu ar Mandelštama vārdiem, dažiem dzejoļiem pārvietojis rindas, lai saglabātu idejas veselumu. Izmantojis to pašu principu, kā strādājot ar dainām.

“Osipa Mandelštama dziesmas” skanēs arī 7. decembrī plkst. 18.00 Daugavpils Marka Rotko mākslas centra koncertzālē.