Ar trim izstādēm un divām performancēm kim? Laikmetīgās mākslas centrā atklāts pirmais 2018. gada izstāžu cikls. Tur redzams lietuviešu mākslinieču Linas Lapelītes un Indres Šerpitītes kopdarbs "Zemesdziesma", Toronto dzīvojošā Fēliksa Kalmensona video darbi un 2018. gada „Open Kim? Call” uzvarētāja Toma Harjo foto sērija “Patiesībā”. Kas performances vietā paliek, kad tā noslēgusies, ko par saviem darbiem saka mākslinieki un kā amatā iejuties jaunais kim? programmas direktors Valentins Klimašausks.

Uz betona paaugstinājuma saksofonā pūš lietuviešu mūziķis Ļudas Mockūns. Skatuvītes vidū uz puantēm tipinot ap savu asi lēni griežas dejotāja Ilva Jodpusīte. Saksofona skaņa nepārtrūkst aptuveni astoņas minūtes, Mockūns ieelpo caur degunu, skaņas veidošanai izmanto gaisu, kas vaigos. Apbrīnojami, cik mierīga ir dejotājas Jodpusītes seja.

Lietuviešu māksliniece Lina Lapelīte jau ir prom no Rīgas, skaidro kuratore Juste Jonutīte, viņa performancē nepiedalās. Performances "Piruetes" autorei interesē novecošana, dzimumu sterotipi, cilvēka ievainojamība. Viņa atsaucas uz dzīves ciklu, pēta atkārtošanās ideju. Skaņas instalāciju, Lapelīte radīja, iedvesmojoties no viņai iesūtītiem stāstiem.

Izstādes "Zemesdziesma" otra puse ir Londonā dzīvojošās lietuviešu mākslinieces Indres Šerpitītes ekspozīcija. Uz vara striķa, kā uz nošu līnijas, saka māksliniece, izkārtotas rakstainu jostu gleznas.

„Lietuvieši, igauņi, latvieši, mēs izaugām ar tām. Es tās redzēju vecmammas mājās. Jaundzimušo apsēja ar jostu, to izmantoja svarīgos dzīves brīžos – svinībās, kāzās, arī nāvē,” stāsta Indre Šerpitīte.

Māksliniece Šerpitīte sākusi meklēt, kāda ir jostu, to rakstu nozīme, jo to vairs nemācot un, viņasprāt, jostas kļuvušas par patērniecības klišeju – tās var aiziet un nopirkt.

„Daudz lasīju un pētīju, un tagad saprotu, ka tajās ierakstīta Baltijas kultūra, saka, ka Baltijas kultūra tieši tādēļ izdzīvoja – tajās ierakstīta dzīve,” turpina māksliniece.

"Kim?" Izstāžu atklāšanas vakara otra performance "No ķermeņa, ko iztērēju" sākas vēl pirms skatītāji ieradušies. Kamēr citās telpās var vērot Kanādā dzīvojošā Fēliksa Kalmensona video darbus un video instalāciju, viņš iekāpis koka karkasa iekšpusē un lej vaska sveces. Tumši dzeltenos vaska klučus nopircis Centrāltirgū, Rīgā dabūjis arī sildītāju un metāla veļas toveri, kas tam uzkrauts. Ūdens peldē, kā šokolādi kausējot, traukā kūst vasks.

Performancē Kalmensons atsaucas uz senu paražu – ja tevi kāds apsēdis, atrodi tā kapu, izmēri to, un izlej sveces kapa garumā. Sveces jānodedzina un gars liks mieru. Pēc performances telpā palicis koka karkass, uzparikte vaska kausēšanai un izdegušās sveces, tā bijusi atbilde jautājumiem, kas uzdoti vairākos viņa video darbos. Kā eksorcisma rituāls, kam jāpadara traumas redzamas, jādabū tās ārā no ķermeņa.

„Konflikts, ko es performancē pieminu, ir holokausts. Esmu ebrejs, mana ģimene nāk no reģiona Baltkrievijā, Igaunijā, Krievijā, Ukrainā. Tās vietas joprojām ir šo atmiņu pārņemtas un nezina, kā ar šo traumu tikt galā. Padomju laikā par to nerunāja, un Baltijas valstis joprojām nesaprot, kā runāt par sevi kā šīs vardarbības veicējiem un upuriem,” skaidro Fēlikss Kalmensons.

No pārējo mākslinieku darbiem atstatus savu telpu veido Toma Harjo fotogrāfiju sērija "Patiesībā". Tie lielākoties ir inscenējumi, kas balstīti viņa Jehovas liecinieka pieredzē. Fotogrāfijās Harjo reflektē par to, kā balansēt starp reliģisko un sekulāro telpu, piemēram, mācoties skolā, esot starp vienaudžiem.

Toms Harjo ir konkursa "Open KIM? Call" 2018. gada uzvarētājs – iespēja veidot izstādi KIM, pratisks un finansiāls atbalsts arī ir uzsaukuma balva. Harjo tikko beidzis ISSP programmu un šī ir viņa pirmā personālizstāde.

Kopš 2017. gada vasaras beigām "Kim?" Laikmetīgās mākslas centram ir jauns programmas direktors. Lai gan pagājuši vairāki mēneši, Valentins Klimašausks sevi dēvē par viesi. Programmas direktors sauc gan jaunus, gan jau zināmus Latvijas māksliniekus, kuriem "kim?" bijušas personālizstādes, tā savā ziņā izveidojies "kim?" mākslinieku loku. Un tas, tāpat kā laikmetīgās mākslas vides veidošana, esot svarīgs darbs, kas jāturpina. Bet izmaiņas būs, piemēram, plāno pārbūvēt telpas. Un dažas izmaiņas jau ir – janvārī kim? notika pirmais "Jaunpienācēju" programmas notikums – tika lasīti klātesošo izvēlēti joki un atvērta Seta Sīglauba apkopotā „Joku grāmata”. Lai uz brīdi savāktu kopā cilvēkus, kuri piedzīvo mākslu, būs arī lekcijas, performances un kino seansi.

Klimašausks grib "kim?" redzēt vairāk naratīvā balstītu darbu, sociālas tēmas, darbus, kuru pamatā ir mākslinieka pētījums par izmaiņām sabiedrībā, problēmām, konfliktiem. Tāpat jaunais programmas direktors gaida aptaujas rezultātus, kur cer saprast, cik tad ir cilvēku, kas nāk uz "kim?" laikmetīgās mākslas centru, kas viņi ir un ko cilvēki domā par laikmetīgo mākslu.