Dzejnieks Semjons Haņins, viens no tekstgrupas “Orbīta” dibinātājiem, viņš arī literatūrzinātnieks Aleksandrs Zapoļs, antoloģijas „Latvijas krievu dzeja” sastādītājs. Nupat izdevniecības „Neputns” t.s. „samta” sērijā bilingvāli – latviešu un krievu valodās - iznācis viņa dzejas krājums „No ņe tem/ Bet ne ar to”, kurā ir dzejoļi no diviem iepriekšējiem divvalodīgi iznākušajiem krājumiem - „tikko” un „peldus”, taču ir arī nesen tapuši dzejoļi. Krājuma ievadā Kārlis Vērdiņš savu stāstu par Semjonu Haņinu sāk ar joku – „cik latviešu dzejnieku vajadzīgs, lai atdzejotu vienu Semjona Haņina dzejas izlasi?” Pareizā atbilde – 13, viņu vidū Kārlis Vērdiņš, Jānis Rokpelnis, Liāna Langa un citu cienījamu dzejnieku vārdi. Divi no atdzejotājiem – Valts Ernštreits un Pēteris Draguns, kopā ar Semjonu Haņinu lasa viņa dzeju, kā arī stāsta par to īpašo būšanu – dzejas valodā un starp valodām.

“Haņina tulkošanu var salīdzināt ar vienādojuma risināšanu,” atklāj Pēteris Draguns. Valts Ernštreits piebilst, ka nezināmo vienlaikus ir daudz šajā vienādojumā.

“Semjonu atdzejot ir sarežģīti, (..) daudz strādā ar vārdu saknēm, līdzīgām fonētiskām īpašībām, to pārcelt uz citu valodu, kura pēc definīcijas ir citādāka, tas ir pamatīgs izaicinājums,” uzskata Valts Ernštreits.

“Haņins ir interesants, viņa poētiskā domāšana ir... Haņins lasītāju ieved šaurā valodiskā bezizejā, kurā viņš iekrīt lamatās, kur nav izejas. Man patīk šī Semjona Haņina poētika, situācijas, kurās viņš dzīvo un no kurām vēstī,” atklāj Pēteris Draguns.

Krājuma „No ņe tem/Bet ne ar to” atvēršanas svētki 15. septembrī peldošajā galerijā „Noass”.