Klajā nācis Daces Lambergas pētījuma „Klasiskais modernisms. Latvijas glezniecība 20. gadsimta sākumā” atkārtots un papildināts izdevums. Darbs tiks tulkots arī angļu valodā un nonāks Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā. Angliski tulkotais izdevums būs viena no Latvijas vizītkartēm 2018. gadā Londonas grāmatu tirgū.

20. gadsimta sākuma modernās mākslas parādības Latvijas glezniecībā. Klasiskais modernisms un Rīgas mākslinieku grupas formas meklējumi un radošā patstāvība. Krievijas un Eiropas modernās glezniecības virzieni un to ietekme, vērtējot Latvijas glezniecības kopainā 20.gadsimta sākumā. Raidījumā Kultūras Rondo izvērtējam Latvijas glezniecības kopainu 20.gadsimta sākumā kopā ar mākslas zinātniecēm Daci Lambergu un Aiju Brasliņu.

Pirmo reizi Daces Lambergas apjomīgais pētījums par latviešu klasisko modernismu iznāca 2004. gadā. Tas tulkots franču un igauņu valodā. Tagad atkārtotais izdevums latviešu valodā ir papildināts ar jaunā darbu reprodukcijām, kā arī to laiku raksturojošas fotogrāfijām, bibliogrāfiju un izstāžu sarakstu.

Dace Lamberga sarunā raidījumā Kultūras Rondo atklāj, ka par latviešu klasiskajiem modernistiem sākusi interesēties jau tīņa vecumā, mācoties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Beidzot Mākslas akadēmiju viņa arī diplomdarbu rakstījusi par Rīgas mākslinieku grupu, bet tolaik tā bija tabu tēma. Tāpēc pēc akadēmijas beigšanas tam kādu laiku nepieskārās. Nopietnāk interesēties par latviešu avangardistiem pirtniece atkal sākusi 20. gadsimta 80. gados, bet tad ņēmusi vērā zviedru kuratora Folkes Lalandera ieteikumu, ka nevajag runāt par latviešu avangardu, ka vajag lietot vācu termiņu - klasiskais modernisms.

Raksturojot klasisko modernismu latviešu mākslā, Aija Brasliņa bilst, ka “vilnis, kas visu pacēla un apstākļu sakritība, kas šīs parādības veidoja, bija mākslas brīvība un Latvijas valsts neatkarība”.

“Dramatiskie kara apstākļi, kara bēgļu laiks, kas atnesa lielās nacionālās tēmas, viss nemiers meklēt jaunu izteiksmes veidu, attālinoties no impresionistiskā reālisma, no jūgendstila, meklēt savu izteiksmes veidu, no sākuma balstot vecmeistaru mākslā kā tādā spēka avotā, tad Rietumu modernisma parādībās. Tas, ka viss pie mums ir nācis vēlāk, bieži ir sintezējies ļoti oriģinālā veidā. Virzieni, kas Rietumu mākslās vēsturē ir attīstījušies secīgi, te tika apgūti alkaini, vienlaikus. Tas viss it kā sajaucās,” skaidro Brasliņa.