Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva izstāžu zālēs aplūkojama izstāde "Pierakstītā skaņa", kas ļauj izsekot, kā gadsimtiem ilgi veidojusies tradīcija skanisko fenomenu fiksēt notācijas jeb mūzikas pieraksta zīmēs.

Rietumu mūzikas pierakstu zīmju attīstība no viduslaikiem līdz mūsdienām. Kopā ar izstādes „Pierakstītā skaņa” kuratoriem Brigitu Zelču-Aispuri un Rolandu Kronlaku Kultūras Rondo studijā meklējam atbildes uz jautājumiem: cik precīzi iespējams pierakstīt skaņu, cik liela ir atskaņotāja brīvība, interpretējot muzikālu tekstu un kā laika gaitā mainījušās grafiskās zīmes, ar kurām tiek pierakstīta mūzika?

Izstādē aplūkota Rietumu mūzikas notācijas attīstība no viduslaikiem līdz mūsdienām. Šeit meklētas atbildes uz jautājumiem: cik precīzi iespējams pierakstīt skaņu?; cik liela ir atskaņotāja brīvība, interpretējot muzikālu tekstu?; kā laika gaitā mainījušās grafiskās zīmes, ar kurām tiek pierakstīta mūzika?

"Skaņas pieraksts un notācija kā tēma un kā izstādes fokuss izvirzījās tikai sarunu gaitā. Diskutējot par dažādiem aspektiem, kā veidot izstādi par skaņu, kuratori secinājuši, ka arī notācija ir bagātīgs resurs un izstādes ietvaros pieskaras tikai galvenajām līnijām," atklāj Rolands Kronlaks. 

Senākās pierakstītās skaņas ir 8.-9. gadsimtā tā sauktā nēmu notācija, kad mēģināja sākt pierakstīt gregoriskos dziedājumus, sākotnēji bija mēģinājums pierakstīt ritmisko un retorisko pusi, pieņemot, ka melodijas nodos mutiski. LNB krājumā ir 14. -15. gadsimta grāmatas, kas ir aplūkojamas arī izstādē. Līdzās pabeigtiem nošu tekstiem un to fragmentiem izstādē eksponētas arī vairāku latviešu komponistu darbu skices. Šādā veidā tiks sniegts ieskats specifiskajos notācijas veidos, kas tiek izmantoti mūzikas radīšanas procesā, kurā skaņa un skanējums vēl tikai tiek meklēti.

"Notācijas veids, ko pazīstam vislabāk, attiecas uz 18. - 19. gadsimtu, tā ir tradicionālā notācijā, kurā pierakstītā klasiskā un romantiskā mūzika. Pieņēmām, ka tas, kas bijis pirms tam tas ir viens segments, kas prasa skrupulozu skaidrojumu, otrs – 20. gadsimts, kas sazarojas dažādos strāvojumos un katrs ietver jaunus notācijas principus," norāda Rolands Kronlaks. 

"Izstādē ir arī ir iespēja vizualizēt mūziku – izveidojuši speciālu programmatūru, atsaucoties uz viļņa kustību, rodas grafisks elements. Skatītāji var izvēlēties skaņdarbu un redzēt, kā skaņa izskatās vizuāli," atklāj Brigita Zelča-Aispure.

Runājot mūzikas pierakstu par 21. gadsimtā mūzikas, Rolands Kronlaks vērtē, ka pagaidām ir pāragri spriest, vai šis laiks nes kaut ko jaunu. “Izpausmes, ko redzam 20. gadsimta 50.- 70. gadu mūzikā, saistītas ar tā laika garu, eksperimentālisma ideju, kas bija aktuāla. 21. gadsimts pat mazliet konservatīvāks šāda veida izpausmēs. Vēl jāpagaida,” uzskata Rolands Kronlaks.

Izstādes teksti un piemēri veidoti tā, lai saistītu mūzikas profesionāļus un mūzikas skolēnus, kā tos, kas nav saskāries ar notāciju. Izstāde būs aplūkojama līdz 1. oktobrim LNB darba laikā.