Saruna par „Leukādijām” - dzejnieka Eduarda Treimaņa-Zvārguļa dzimtajām mājām Priekuļu novadā un septembrī gaidāmo starptautisko konferenci „Populārā kultūra Baltijas reģionā 19. un 20. gs. mijā”

Dzejnieks Eduards Treimanis 1900. gadā pie Raunas ietekas Gaujā uzcēla māju. Skaistā apkārtne rosināja nosaukt šo vietu par Leukādijām (Leukāda - grieķu sala Jonijas jūrā). Dzejnieks "Leukādijās" dzīvoja vasarās, bet no 1919. gada pastāvīgi. Pēc paša vēlēšanās viņš apbedīts mājas dārzā zaļu eglīšu ielokā. Tā par „Leukādijām” var lasīt portālā „Zudusī Latvija”, bet pavisam reālā Latvijā uz Treimaņa- Zvārguļa mājām ciemos brauca Anda Buševica. Par Eduardu Treimani-Zvārguli un "Leukādijām" stāsta viņa mazmazdēli Atis un Oskars.

Savukārt septembra pēdējā dienā, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkota, Rīgā notiks plaša starptautiska konference „Populārā kultūra Baltijas reģionā 19. un 20. gs. mijā”. Viens no konferencē aplūkotajiem tematiem, ir dzejnieks Eduards Treimanis-Zvārgulis, interese par viņa literāro mantojumu lielā mērā iedvesmojusi arī konferences tēmu. 1. oktobrī Cēsīs gaidāms Zvārguļa festivāls, 2. oktobrī, Eduarda Treimaņa Zvārguļa dzimšanas dienā, Dzejas dienu pasākumi viņa dzimtajās mājās Priekuļu novada "Leukādijās".

Lai apzinātu dzejnieka mantojumu, pagājušajā vasarā "Leukādijās" strādāja LU Humanitāro zinātņu fakultātes pasniedzēja Māra Grudule, trīs studentes - Signe Raudive, ierakstā dzirdam Līgu Sudari, Ilzi Ļaksu-Timinsku, viņas kārtoja grāmatu skapi.

Bet vēl kāds Zvārguļa festivāla notikums, grāmatas formātā: literatūrzinātnieki Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš un Eva Eglāja-Kristsone pavadījuši jautru pēcpusdienu "Leukādijās", šķirstot kādu kaudzīti ar viena izmēra papīra lapiņām, tādu kā kartotēku, veltījumdzejoļiem laikabiedriem, līdz, kārtīgi izsmējušies, atzinuši arī to par izdošanas cienīgu.